24. A. 1000. 852. No A. B ī l e n š t e i n a  m a n u s k r i p t i e m.

Viens kungs ar vienu saimnieku saderējuši: tas kungs nolicis 240 rubļu, tas saimnieks divi melli zirgi, kurš vares vairāk nieku teikt un otru norunāt, tas tad dabūs naudu un zirgus. Kungs teicis papriekšu lielu gaŗu reizu, bet saimnieks nemaz neskaities. Tā atkal sācis saimnieks teikt, ka viņa tēvam bijusi dārzā kāpostu galviņa, liela - liela, un viņš pa to kāpostu galviņu uzkāpis debesīs, tur bijis trīs dienas tirgus. Viņa tēvam bijis liels buks kūtī un kamēr tur tirgojies, tamēr buks noēdis kāpos tu galviņu un nu nevarējis vairs zemē tikt. Tad viņš nopircis no kupuša piena pelūm par mārku- kad būtu pircis par trīs vērdiņi, tad jau arī būtu bijis diezgan - vijis no tām valgu un laidies, zemē. Nu nebijis vairs ne debesīs ne virs zemes, no virsus griezis valgu nost, pie apakšas atkal metinājis klāt. Kad nevarējis vairs zemē tikt, tad kritis un iekritis akmeņu čupā. Kamēr pārskrējis mājās cirim pakaļ izcirst kājas no akmeņiem, tikmēr atskrējis suns un apēdis kājas. Viņš nu sviedis sunim ciri pakaļ, pāršķēlis viņam , kuņģi un no kuņģa izkritusi viena grāmata. Tā nu kungs prasījis: "Vai tu lasīji arī tai grāmatā, kas tur bija iekšā? "

Saimnieks atbildējis : "Lasīju gan, tur bija tā, ka jūsu tēvs manam tēvam cūkas ganīja. "

Kungs nu iecirtis saimniekam pliuks par ausi un sacījis : "Tu rakali, tā mans tēvs tavam tēvam cūkas ganīs !"

Tā nu saimnieks vinnējis un paņēmis tos 200 rubļus un zirgus, tādēļ ka kungs papriekšu saskaities.