2. A. 1012. 1115. J ē k a b s K r i e v i ņ š 1880. D r a b e š u Z ī l ē s. B r ī v z. k r ā j. LP, VI, 392, piez.

Velnam bijis cūku gans, kuŗam bijis jākurina velnam pirti. Velns nopēries ar sievu un aizgājuši kāzās; bet cūku ganam bijuši jāmazgā velna bērni. Viņš, bērnus mazgādams, uzlējis tiem karstu ūdeni un noplaucējis. Tad salicis noplaucētos ragutiņās, aizvilcis uz kāzu namu un pa vienam vien iesviedis istabā. Nu visi velni gudrojuši cūku ganu nomaitāt: sūtīšot uz bēniņa gulēt un tad nakti nositīšot. Bet cūku gans savā guļas vietā nolicis salmu kūli un pārsedzis. Naktī velni lupatās sasituši kūli un dzēruši tālāk kāzas. Otrā dienā cūku gans ienācis pie velniem un teicis: "Labrīt!" Pēc kāzām velni apgulušies lielās upes krastā; bet cūku gans par nakti pielīdis un visus iegrūdis upē. Šie noslīkuši, bet cūku gans paņēmis velnu māju, mantu un dzīvojis priecīgi.