3. A. 1030. A u r i s, J u m u r d ā, LP, VII, I, 11, IV, 2.

Vecvecos laikos, kad vēl cilvēku nebijis, Dievs ar Vellu, abi zemkopji, dzīvojuši mūsu zemē un laukus apstrādājuši kopā. Bet lai vēlāk ķilda neceltos, tad sēdami jau nosprieduši, kā augli izdalāmi. Dievs &127;teicis: "Ņem tu šogad virsu, es ņemšu apakšu!" Bet Velns atbild: "Nē, es ņemšu apakšu, ņem tu virsu!" Dievs atteicis: "Manis dēļ lai tā paliek," un iesējis kviešus, rudzus, miežus, auzas. Pienācis pļaujams laiks, Dievs savācis vārpas un salmus, Vells mocījies rugājus plūkdams. Otrā gadā nu Vells par varu virsu būšot ņemt. Dievs atteicis: "Jā, jā" un dēstījis rāceņus. Pienācis novācams laiks. - Vellam nodēdejuši, nokaltuši laksti, Dievam paši augļi.