Ezera saraukšana.

 

6. A. 1045. 1082. - A. B ī l e n š t e i n a k r. LP, VI, 446, 43.

Vienreiz zēns ezera malā ganīja cūkas un vija pātagas. Vij, vij - ierauga velnu no ezera izlienarn. Velns vaicā, ko ar auklu darīšot. Zēns atbild: "Siešu velnam dziesmu cieti!" (tas ir kaklu aizsiet - nožņaugt.)

Velns izbīstas un nu prasa zēnam, vai viņš tik spēcīgs esot. Zēns tīšu izliekas dusmīgs un uzsauc velnam: "Kā? Tad tu manus spēkus vēl te iztaujāsi! Vai gribi redzēt, tūlīt raukšu ezeru cieti un aizsiešu tev kaklu!" Nu velns vēl vairāk izbīstas, sāk lūgties, sāk zēnu par kungu saukt, lai tā nedarot

Bet zēns, palicis drošāks, sāks velnu tramdīt pēc sava prāta - beidzot liek velnam arī dancot. Velns atsaka, ka nemākot dancot. Nu, ja nemākot dancot, lai tad rādot, cik viņš stiprs esot. Velns lielās, ka esot aplam stiprs, varot ir zirgu pacelt; bet zēns smejas: "Zirgu pacelt vien, tas nav nekas, bet, ja es zirgu ieņemšu kāju starpā - ap šito ezeru apnesīšu - tas ir spēks!"

Velns klausās, klausās - gandrīz negrib ticēt. Bet zēns kā lec zirgam mugurā, piecērt ar papēžiem, tā apjāj ezeram, ka noput vien, un velns nu tīri noskumis, ka ir vēl viens pasaulē, kas par viņu stiprāks.

Un galu galā zēns ieveda velnu mežā, iešķēla vienam klucim galā šķēlumu, iesprauda velnam tur bārzdu iekšā un palaida, lai iet, kur gribēdams.

P i e z ī m e. K. Š u l c s Z a s u l a u k ā. LP. VI, 447. piez.

Reiz ganu puika ezermalā vijis pātagu auklas. Pienācis velns un prasījis, ko viņš tur darot? Puika atbildējis: "Raukšu visus tos kalnus kopā kuŗos velni piemīt." Velns negribējis ticēt, ka puika tik stiprs un uzaicinājis to spēkoties. Ezera malā bijis zirgs un velns to viegli saņēmis rokās un pacēlis gaisā. Puika sacījis, ka viņš kāju starpā apnesīšot zirgu ap visu ezeru. Tad viņš sēstas zirgam mugurā un apjāj ap ezeru. Velns nu sabīstas un piedāvā puikam naudu. lai nerauc kalnu kopā. Viņš solījies puikam piebērt pilnu cepuri ar zeltu, bet puika izgriezis cepurei caurumu. Velns tur izbēris visu savu zeltu un izsaucies: "Ēd nu, blēdi, manu labumu!" Tad aizgājis, krustu nemezdams. L. P.