10. A. 1045. 1130. 592. Ā r o n u M a t ī s s, B ē r z a u n e s B r e n c ē n o s, B r ī v z. k r. LP, VI, 386, 9. 83.

Reiz viens puika, lopus ganīdams, vijis striķus. Pieradies velns : ko viņš ar tiem darīšot?

"Ko darīšu? Gribu kalnus ezerā saraust."

Lai to nedarot - būšot puikam pilnu cepuri naudas piebērt, bet to lai nedarot. Labi. Bet puika izgriezis cepurei caurumu un turējis uz dobes. Velns bēris, bēris - nevarējis piebērt cepuri; beidzot ieteicies : viņš labāk atdošot savu tēvu stabuli, lai tikai naudas vairāk neprasot. Labi. Puika nu stabulējis velna stabuli. Bet ik stabulējis, ik lopi dancojuši - tā tas atkārtojies katru dienu. Ar laiku kungs manījis, ka lopi nemaz nepārnākuši pieēduši, kā senāk, kā novājojuši pavisam.

Gājis ganībās puiku slepeni apskatīties. Aizgājis, uzlīdis vienā ābelē un vērojis. Te piepeši puika atkal stabulējis. Tūliņ lopi dancojuši un šim ābelē arī bijis jādanco, vai grib, vai negrib, kamēr, dancodams, nokritis no koka. Dusmās kungs pārsaucis puiku muižā un licis kārt. Bet kārtavās šis lūdzies, lai pēdīgo reizi atvēlot drusku pastabulēt. Atļāvuši. Un kā nu stabulējis - visi kārēji, itin visi sākuši dancot. Tik ilgi, tik ilgi dancojuši, kamēr piekusuši un saukuši: viņi sodu atlaižot, bet lai tikai nestabulējot vairs.

P i e z ī m e. Nītaurē, Brīvz. kr. LP., VI, 388, piez. Vienam tēvam bijuši trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Tas muļķis bijis dikti stiprs: vienu dienu ar striķi sarāvis ezeru itin maziņu. Izskrējis velns: lai neraujot vairāk, došot pilnu cepuri naudas. Muļķis izgriezis cepurei dibinu, izkasījis bedri un nu dabūjis no velna tik daudz naudas, ka pat ķēniņa meitu apprecējis.