11. A. 1045. 1130. S k o l n. J. K ļ a v a, N ī c ā. K. L i e l o z o l a k r.

Viens puika purvmalā vinis rauku. Iznācis no purva velns un prasījis, kur viņš to rauku likšot. Puika atteicis, ka raukšot purnu. Velns domājis, kā purvu raukšot, un teicis, lai purvu neraucot, tur dzīvojot viņa tēva tēvs. Viņš došot pilnu cepuri naudas. Puika izracis bedri, uzlicis cepuri virsū, cepurei izdūris caurumu. Velns piebēris pilnu bedri ar naudu un aizgājis. Puika nu palicis ļoti bagāts.