15. A. 1045. 1130. V. Z a c h a r s k a n o 70 g. v e c a  D. P l a t a č a, O z o l m u i ž a s  p a g. L a t v j u  k u l t ū r a s  k r.

Vīns nabadzīgs zemnīks, jau 60 godu vacs, ar sovu sīvu dzeivuoja vīnā cīmā, cytu reiz pavysam bez maizes? Vīnu reizi vecs dūmoj: "Kur te nūpelnīt naudas, ar kū dzeivuot? "

Aiz cīma par pus verstes beja nalels azars un cīši dziļš - navarēja nikas sasnīgt dybyna. Pīsacēļa vīnā reitā vecs agri, un nūguoja pasavārtu uz azaru. Daguoja vecs pi azara un veŗas, ka apleik azaram aug daudz kuorklu. Pajēmja vecs nazi, suoka plēst lyukus un peit viervi. Tymā pašā laikā izīt nu azara dziļuma valns ar rogim un asti. Valns vaicuoja: "Kū tu, vecs, te dori?"

Vecs valnam atbildēja: "Es peišu viervi tik garu, kab varātu sasīt vysu azaru un sagyut vysus valnānus."

Valns sasabeida un suoka prasīt veča napeit taidu viervi tzn pasajēmja aizmoksuot daudz naudas.

Vacais vecs ar itū beja mīrā. Valns nūsalaidja yudenī un par pus stundes laika izguoja otkon un iznesja pylnu maisu zalta naudas, un runoj zemnīkam: "Nu, vecs, turi sovu brili, es tyuleņ jū pībēršu ar zaltu."

Vecs nūjēmja nu golvas brili, un valns suoka bērt jam zalta naudu un pībēŗa pylnu brili. Vecs sajēmja naudu, atsavasaluoja ar vainu un nūguoja uz sātu. Valns otkon nūsalaidja yudenī. Vecs īt uz sātu cīši prīcīgs. Sātā jū satyka sīva un vaicoj: "Kur tu dabuoji tik daudz naudas?"

Vecs vysu izstuostēja.

Sīva juo palyka prīcīga, ka juos vecs taids gudrs un apmuonēja valnu. Nū tuo laika veči dzeivoj labi, vysa kuo jīm pītīks leidz pošai nuovei.