1. A. 1052. L a p a s M ā r t i ņ š, Ē r ģ e m ē, R ū j i e n ā, Ē v e l ē. "G u d r a i s A n s i s u n v e l n s". I, 1901., 90, 28.

Gudrais Ansis noderējies pie velna par kalpu. Viņš paņēmis ābolus līdz un devis tos velnam un viņa sievai. Āboli abiem labi patikuši.

"Kur šie augļi aug?" velna vecene jautāja.

"Kokos," Ansis atbildēja.

"Kur tādus kokus var dabūt?"

"Tādus kokus var dabūt mežā un pārstādīt mājā."

"Nu tad iesim un pārnesīsim tādu koku."

"Aiziet abi uz mežu, nonāk pie vienas lielas egles un Ansis saka : "Šādā kokā aug āboli."

Velns izrauj egli ar visām saknēm un nu jānes abiem egle uz velna māju. Velns ķeŗas pie saknēm un nes papriekšu. Ansis iesēstas galotnes zaros. Velns pavisam nokusis un paguris pārnāk mājā, bet Ansis nejūt nekāda noguruma. Velns pabrīnās vien par Anša spēku.

Egle tagad tiek iestādīta velna dārzā.

P i e z ī m e. Pasaka ir stipri saīsināta. P. Š.