3. A. 1052. 1092. 107l. S k o l n i e k s F r. O z o l i ņ š, K r ā s l a v ā.

Vienam saimniekam bija kalps. Saimnieks kalpu sūta uz mežu pēc klūgām. Kalps aizgājis mežā, piegriezis klūgas un gribējis iet uz māju, bet par nelaimi bija apmaldījies. Pienāca vakars, viņš apgūlās zem viena resna ozola un guļ. No rīta kaut kas viņu modina, un tas bija velns. Viņš saka uz kalpu: "Celies augšā, iesim lauzties!"

Kalps, to redzēdams, ļoti pārbijies un nezinājis, ko darīt. Viņš saka uz velna: "Iesim pie šās egles un rādīsim spēkus. Es cirtīšu šinī pusē, tu tanī pusē, un kuŗš ātrāki līdz serdei būs iecirtis, tas būs stiprāks."

Tā egle bija jau līdz pusei aizcirsta. Velns sāka cirst tik stipri, ka sāka kokiem lapas birt zemē, bet kalps jau rādīja velnam: "Man ir jau gatavs."

Velns , to redzēdams, sāka arī ticēt, ka kalpam ir taisnība. Tad kalps saka: "Pasteidzies ātrāki, lai egle varētu nogāzties." Kad koks bija pie zemes, tad velns saka uz kalpu: "Mērīsimies stiprumā, kuŗš varēs ilgāku laiku panest šo koku."

Kalps atbild: "Jem tu tievāko galu un nes papriekšu, es nesīšu resnāko galu, bet tik neskaties atpakaļ, jo tad es kā sviedīšu koku no pleciem, tu būsi beigts."

Velns pajēma egli pie virsotnes un sāka to vilkt, kamēr piekusa. Tad viņš atkal teica: "Es jau esmu piekusis, vai nevar likt egli zemē?"

Kalps atbildēja: "Kāpēc gan ne? Bet vai nu es neesmu stiprāks?"

Atpūties kādu brīdi, velns atkal teicis: "Lūkosim skrieties." Kalps ir ar mieru skrieties, bet vēl nosaka: "Tu nenoskriesi manu jaunāko brāli, kur nu vēl mani!"

Tad velns prasa: "Kur tad tavs brālis ir?"

Kalps parādīja uz vienu zaķi, kas bija gulējis krūmmalā. Velns gan tūliņ laidās zaķim pakaļ, bet netika tam ne tuvu.

Necik ilgi, velns jau domā lauzties un parādīt, ka viņš stiprāks. Kalps atbild: "Ej nu uzvari labāk manu otru brāli, tad redzēsi, kas stiprāks."

Tur tuvumā bija viens lācis, ko kalps atkal uzrādīja par savu brāli. Velns bija ar mieru un aizgājis nu sāka lāci kairināt. Lācis tūliņ bruka velnam virsū, kas tikko vēl paspēja paglābties. Tad velns sūta kalpu, lai tas nāktu uz elli un sajemtu savu algu. Kalps nu dabū lielu kasti zelta naudas un dzīvo laimīgi.

P i e z ī m e. Ļoti līdzīgu pasaku ir uzrakstījis arī skolnieks T. Purmalis Eglūnā N. Rancāna krājumā; bet abi varianti var būt nākuši no iepriekšējās Lercha-Puškaiša pasakas. P. Š.