1. A. 1060. L a p a s M ā r t i ņ š, Ē r ģ e m ē, R ū j i e n ā, E v e l ē. "G u d r a i s A n s i s u n v e l n s", I, 1901., 96, 33.

Velns sūtījis gudro Ansi pirti kurināt, lai dabūtu krietni izpērties. Pirts krāsni aizkurinājis, Ansis paņēmis kādus rāceņus un ielicis tos turpat krāsnī cept. Cepdami rāceņi apsviluši gluži melni. Atnāk velns aplūkot pirti, paņem saujā vienu karstu akmeni, saspiež to smalkās drubažās un saka uz Ansi: "Vai tu tā vari saspiest karstu akmeni?"

"Es varu vēl vairāk!" atbild Ansis, paņem vienu izcepšu rāceni un saspiež to, ka sula vien šķīst.

Velns varējis gan akmeni saspiest drubažās, bet sulas izspiest nevarējis.