6. A. 1060. 1052. 1012. 1115. 1132. A. T ē r a u d s 1863. g. Ē r g ļ o s, A. B ī l e n š t e i n a k r. LP, VI, 429, 34. piez.

Ancis ganījis cūkas un ēdis rāceņus. Pienācis velns. Ancis nu saspiedis vienu rāceni un teicis: "Tā es tavu galvu saspiedīšu kā šo akmini!" Velns atteicis: "Ja tu tik stiprs esi, tad nāc pie manis par puisi!"

Ancis pasmējies: "Par ko ne?" un aizgājis līdz uz elli. Bet ellē vienu dienu citiem velniem bijušas kāzas, Anča saimnieku arī ieaicinājuši kāzās. Bet saimnieks priekš kāzām gribējis ar sievu un bērniem nomazgāties, tādēļ vajādjējis pirts malkas. Labi. Ancis ar velnu aizgājuši uz kalēju, nokaluši cirvi pieci podi smagu un steigušies uz mežu malkā. Aizgājuši, velns izrāvis koku ar visām saknēm un teicis: "Anci, ņem tu tievo galu, es ņemšu rezgali!" Ancis atteicis: "Ko nu tu rezgali nesīsi? Labāk mīsimies; bet nesot tev nevajaga atpakaļ skatīties."

Velns saņēmis galūtni; bet Ancis nosēdies rezgalā, lai velns velk. Netālu no pirts Ancis ar tādu gabaliņu panesis; bet velnam uzsaucis: lai lēnītēm noliekot, ka šim muguru nesasitot. Velns atteicis : "Ko tu saki, kaut tu zinātu, kā mana mugura sāp."

Pēc tam velns pats aizgājis uz kāzām un Andžam bija jānomazgā velna bērni papriekšu vēl. Bet Ancis visus bērnus nobrucinājis, sacis uz ragavām, aizvilcis uz kāzām un aiz matiem vienu pēc otra iesviedis kāzu namā. Nu visi velni saskrējuši Anci maitāt, - devuši Ancim pārlieku pulka dzert un piesacījuši, ka viņam jāguļot uz bēniņiem. Bet Ancis savā vietā ielicis salmu kūli, par cilvēku apģērbdams. Naktī velni situši salmu kūli, kamēr par nosistu turējuši. Bet rītā Ancis iekšā un sacījis : "Labrīt!" Visi velni nobijušies: kur viņš esot gulējis, ka vēl dzīvs? Ancis sacījis: "Uz bēniņiem!"

Tad velni aizgājuši uz upes krasta gulēt un likuši Ančam malā apgulties. Ancis nakti uzcēlies, iegrūdis visus velnus upē, paņēmis velnu naudu, pārgājis mājā un dzīvojis priecīgi.