6. A. 106l. L a p a s M ā r t i ņ š Ē r ģ e m ē, R ū j i e n ā, Ē v e l ē. "G u d r a i s A n s i s u n v e l n s", I, 1901., 100, 37.

Gudrais Ansis ēdis zirņus. Nācis velns pretī un jautājis : "Ko tu tur ēd?"

"Zirņus ēdu," Ansis atbildējis.

"Dod man arī pabaudīt!"

"Labprāt, ja tik tavi zobi var izturēt."

"Man ir labi zobi, stiprāki par taviem."

Ansis nu paņēma no vienas kabatas plintes skrotes un pasniedza tās velnam, bet pats sev no otras kabatas iemeta zirņus mutē. Velns nu grauza, grauza skrotes, bet nekā nevarēja tās sagrauzt. Negribēdams kaunā palikt, velns pēdīgi norija veselas skrotes un nosolījās, ka sakaltušus zirņus nekad vairs neēdīšot.