2. A. 1062. 1061. 1082. B a u m a n i s N i c ā, LP, VI, 427, 33.

Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Viņi nopļāva pļavu un tas viens gudrais gāja to sienu sargāt; jo katru nakti siens bija putneļu piemēslots un izšķardīts. Nogājis tur pienāca velns: lai nākot olu mesties! Labi. Velns meta pirmais tam ola nonāca zemē pēc laba laika; nu meta gudrais - tam nonāca tūliņ zemē un velns bija uzvarējis.

Otru nakti gāja otrs gudrais sienu sargāt, jo siens atkal bija putneļu piemēslots un izšķardīts. Nogāja tur - pienāca velns : lai nākot nesties zirgu trīsreiz apkārt dīķa; kuŗš ātrāk apnesīšot, tas būšot uzvarējis. Labi. Velns paņēma zirgu pa muguru, gudrais paņēma zirgu pa muguru, bet kamēr gudrais vienreiz apskrēja dīķim, velnam jau visas trīs reizes un šim jāiet ar kaunīgām acim mājā.

Trešo nakti gāja muļķītis sienu sargāt, jo siens atkal bija putneļu piemēslots un izšķardīts. Muļķītis aiziedams salasīja vienā kabatā oliņas, otrā riekstus; bet rokā turēja putneli, saujā iespiestu, ka nevar pamukt, ne arī cits kāds ieraudzīt, kas saujā. Un tā nu noiet pie siena - nāk velns pretim: lai metoties ar viņu olas, kas augstāk uzmetīšot, tas uzvarējis. Labi. Papriekšu velns meta savu olu gaisā. Velna mestā ola augstu, augstu uzskrēja un tikai pēc laba laika nokrita zemē.

Bet muļķītis - ko tas dara? Tas nesviež vis olu, bet palaiž putneli vaļā un saka: "Tā bija mana ola! Ne par gadu arī viņa nenokritīs atpakaļ."

Velns to netic un gaida un gaida; bet isgaidījās velti. Kamēr velns tur oliņu vēroja, muļķītis atkal mierīgi jo mierīgi sāka savus riekstus kost. Velns redz: šis ēd tik gardi: lai viņam arī dodot!

"Jā, jā!" muļķītis atsaka un iedod velnam no otras kabatas oliņu kost. Velns kož, kož - nevar sakost un muļķītis šo nu zobo no panckām ārā. Bet velns saskaistas un saka: "Ko tu mani zobo - iesim zirgus nesties apkārt dīķa, tad tu redzēsi, kurš no mums tas stiprākais."

Labi. Velns pakampj zirgu pa muguru un steidz dīķim apskriet, lai muļķītis nepanāktu. Bet muļķītis savam zirgam uzlēca mugurā un apjāja trīsreiz ātrāki dīķim, nekā velns. Nu velns pa trim lāgiem bija pazaudējis derību un gribot, negribot vīram bija jāatkāpjas no pļavas.

Un tiklīdz velns aizgāja no pļavas, siens nekad vairs neradās ne putneļu piemēslots, nedz izšķardīts.