3. A. 1062. 1060 1050. 1115. E. B a r b a k a J e l g a v a s a p k ā r t n ē. A. B ē r z k a l n e s k r ā j u m ā. Folkloras krātuve.

Reiz dzīvoja viens zemnieks, kam bija trīs dēli: divi gudri, viens dumjš, kuŗu sauca Jāni. Kad dēli bija pieauguši, tad tēvs vēleja viņiem iet pasauli apskatīt.

Papriekš bija jāiet vecākajam , kas dabūja no tēva vienu dalderi ceļa naudas. Iedams viņš nonāca vienā lielā mežā, kur viņš satika vienu milzi, kas tam vaicāja: "Kur tu iedams?"

"Man jāceļo pa pasauli!" atbild vecākais dēls.

"Atdod man visu naudu, kas tev ir!" uzsauca milzis un noņēma viņam tēva doto dalderi. Vecākajam dēlam bija ar kaunu jāgriežas atpakaļ uz māju.

Nu bija kārta vidējām doties ceļā un tas arī dabūja savu dalderi. Tam izdevās atkal tāpat, kā vecākajam brālim.

Kad abi brāļi bija mājā pārnākuši, tad Jānis pats gribēja iet projām pasauli apskatīt.

"Kāpēc tad tu gribi ceļot?" jautāja tēvs. "Ja abi vecākie dēli nav nekur tikuši, tad jau tu netiksi vēl netik tālu."

Jānis tomēr neatlaidās, kamēr tēvs viņam neatļāva ceļot, bet daldeŗa viņš gan vairs nedabūja. Projām iedams, Jānis noķēra vienu zvirbuli, paņēma vienu sapelējušu siera gabaliņu, un abus iebāzis kabatās, aizgāja. Ari viņš iegāja tai pašā mežā un satika to pašu milzi, kas tāpat viņam uzsauca: "Kur tu iedams?"

Jānis atbildēja: "Kā es tev neprasu, kur tu ej?"

"Neesi tik rupjš!" milzis sacīja.

Jānis atbildēja: "Es no tevis nemaz nebaidos."

"Ja tu esi tik stiprs, tad iesim spēkoties! Vai tu vari akmeni tik augstu uzsviest kā es?"

Ar šiem vārdiem milzis paņēma vienu akmeni un uzsvieda to tik augstu gaisā, ka tas tik pēc stundas nokrita zemē.

Jānis sacīja: "Kad es sviedīšu akmeni, tad tas vairs nemaz nekritīs zemē." Tad viņš skatījās apkārt, it kā akmeni meklēdams , bet paņēma savu zvirbuli no kabatas un uzsvieda to gaisā. Milzis gan gaidīja, kad Jāņa akmens kritīs zemē, bet nevarēja sagaidīt. Jānis nu sacīja uz milzi: "Bet vai tu vari no akmeņa ūdeni izspiest?" Tad Jānis atkal skatījās apkārt, it kā akmeni meklēdams, bet paņēma sapelējušo sieru no kabatas un saspieda to, kamēr sula sāka tecēt. Milzis gan varēja akmeni saspiest drubažās, bet sula no tā netecēja.

To redzot milzis izsaucās: "Tu tiešām esi ļoti stiprs! Vai tu negribētu pie manis par kalpu dienēt?" Jānis bija arī mierā un nolīga pie milža par kalpu.

Kad nu viņi pārnāca mājā, tad milzis iedeva Jānim lielus nesienus ar lieliem un smagiem spaiņiem, un lika tam atnest ūdeni no akas. Jānis tikko varēja panest tukšus spaiņus, kur nu vēl pilnus? Pie ūdens viņš sāka rakņāties ar spieķi. Milzis nevarēja sagaidīt un gāja skatīties, ko Jānis dara. Jānis nu stāstīja, ka viņš noķeršot papriekšu vienu zivi. Milzis, negribēdams ilgāki gaidīt, pārnesa pats ūdens nesienus mājā.

Otrā dienā milzis gudroja, ka vajadzēšot mežā pēc malkas braukt. Jānis jau iepriekš aizgāja uz mežu aizzāģēja labi krietnu savu koku un pārnāca atkal mājā.

Nākošā rītā abi aizgāja uz mežu. Jānis drīz vien nogāza savu aizzāģēto koku, kamēr milzim bija daudz ilgāki jāzāģē. Kad nu koki bija jānes uz māju, tad Jānis sacīja uz milzi: "Ņem tu resngali, tas ir vieglāks, ne nesīšu tievgali ar smagajiem zariem."

Milzis nu ņēma resngali uz pleciem un vilka ar visu spēku; bet Jānis iesēdās tievgaļa zaros un brauca bez kādām pūlēm. Mājā pārnākot, milzis bija viscaur slapjš no sviedriem, bet Jānim nebija ne mazākā noguruma.

Milzim nu palika no Jāņa bailes un viņš nosprieda to nogalināt. Jānis to arī bija nomanījis, ielika savā gultā lielu lupatu tēlu, bet pats pagulās apakš gultas. Ap pusnakti milzis pienāca pie Jāņa gultas; ar lielu cirvi un klusu iesaucās: "Jāni!" Bet Jānis nekā neatbildēja un milzis domāja, ka Jānis ir cieši aizmidzis. Tad viņš paņēma savu cirvi un cirta ar to par lupatu tēla pieri.

Otrā rītā Jānis nāca uz brokastīm un stāstīja milzim: "Man šonakt būs viena muša pierē iekodusi, es, jūtu, ka vēl tagad niez." Milzis, brīnīdamies, ka Jānis vēl dzīvs, aizgāja pie savas sievas un žēlojās arī tai par savām raizēm. Tad abi nosprieda lūkot, vai nevarētu ar labu no Jāņa vaļā tikt.

Tad milzis pasauca Jāni pie sevis un sacīja: "Ja tu ietu no manis projām, tad es tev dotu veselu sieku zelta naudas." Jānis arī bija mierā, paņēma savu naudu un gāja uz māju. Dumajam brālim nu bija vesels sieks zelta naudas, bet gudrajiem nebija nekā.