7. A. 1062. 1084. F. A n k i p ā n s n o T e k l a s A n k i p ā n e s L u d z ā.

Vīnu reizi Pīteram gadējas īt pār lelu purvu. Par purvu ejot, beja uz ceļa tylts. Pa tū strautiņu tecēja teirs yudiņs, viņam aiz sagribēja dzert. Pīters nusaskatēja, kur labāk padzert, tad tyuleņ, guluos uz zemes un padzēŗa. Pēc tam Pīters pīsacēla kuojuos, skotuos: zam tylta sēd zvierbuls. Viņš tū zvierbuli pajem un īlīk kabatā: "Ka nūīs muojā, byus man lobs cepetis." Pīters guoja, guoja pa ceļu - skotuos: ceļa molā - kur bejis nabejis - izlein valns un soka uz Pīteri: "Vasals!"

Vasals, vasals! Pīters atbild.

Valns teica uz Pīteri : "Nu, P'īter, pasasuoksim ar akmini, kurš augšuok nūsvīsim."

Valns svīž pyrmais akmini, kas par treis stundes nūkreit zemē. Pīters, izvilcis zvierbuli nu kabatas, sacēja valnam: "Nu, valns, skotīs, es tagad svīsšu akmini."

Pīters, kai svīž zvierbuli, tys dzīduodams aizskrīn. Valns, nūsaklausējis zvierbuļa dzīduošanu un teica: "O, puis, kai tovs akmens gaisā aizdzīduoja. Tys akmens nūkriss par desmit mynūtu zemē."

Bet Pītera zvierbulis kai skrēja, i pat par treis godi naatskrēja uz tū vītu, kur jū svīde. Tad valns Pīteri gribēja nūnuovēt. Kad jī obēji, paguojuši gobolu, iznuoce pura molā, kur stāvēja molka salykta, valns pajēmja pa pagolei molkas, un sacēja valns Pīteram: "Kurs nu myusim stypruok izklīgs, tys byus nu myusu stypruokais."

Viņi klīdzjās leidz trejom reizom. Valns, kai aizklīdz, vysim kūkim lopas apbierst. Ūtrreiz kai klīdz, vysim kūkim zori aplyuzt. Trešū reizi kūkim viersyunes aplyuzt. Tagad valns pavēlej Pīteram klīgt. Pīters sacēja: "Jo tev sovu ocu nava žāl, tad nasīn. Kod žāl, tad pajem apsīņ ar lokotu."

Valns soka Pīterim: "Lobais draugs, naklīdz, kamēr naesi apsējis manu golvu ar lokotu - tod klīdz."

Pīters pajem apsīn ar lokotu acis. Tad valns teicja: "Kod es pasacīšu, ka naklīdz vairs, tu tod puorstuoj!"

"Labi!" atsoka līteris. Viņam taišņi goduos tei vuole, kur syt strupuļus. Pīters kai aizklīdzja bolsā un tymā pat breidī syt valnam pīrē. Ūtru reizi klīgdams, arī īsyt par golvu. Tikkū dzeivs palīk valns nu suopem. Jis suoc lyugtīs, Zai vairs naklīdz, "citaidi es beigšūs". Pīters trešū reizi kai mat pīrē valnam ar vuoli, tai tys pazyud. Tai nu tuo lalka valns ni ar vīnu nasadraudzēja.