2. A. 1063. 1072. V. Z a c h a r s k a n o A. S i m s o n e s S a k s t a g a l a p a g. L a t v j u  k u l t ū r a s  k r.

Vīnā cīmā dzeivuoja vīns zemnīks. Jis beja cīši nabadzīgs. Vīnu reizi zemnīks dūmoj: "Īšu uz mežu pēc molkas."

Izguoja zemnīks nu sātas, īt pa ceļu - verās : jam preti īt valns un rūkuos nas ciervi. Sazatvka zemnīks ar valnu un pazavasaluojas. Vaicoj valns : uz kurīni jis īt. Zemnīks jam atbildēja: "Uz mežu pēc molkas, nav ar kū kurinuot cepļa."

"Labi," pasacēja valns. "Bet par kū pi tevis nav ciervja, ar kū pīcierst kūku?"

Zemnīks jam atbildēja: "Es tai pat nūlauzšu bez ciervja."

"Ak tai!" runoj valns. "Tad tev ir daudz spāka?"

"A kū tu dūmoj? Es kū pajemšu svīst, tū tai nūsvīsšu, ka naredzēsi. Kū jemšu lauzt, tai salauzīšu smiltīs!"

Valns pajēmja savu ciervīti un svīdja tai augši, ka navarēja saredzēt, kai ciervīts nūkrita zemē. Valns soka: "Pajem tu munu ciervīti un svīd tai augši, kai es, kab ciervīts tik par pus stundes nūkristu zemē."

"Labi!" pasacēja zemnīks. "Es tyuleņ itū izdareišu, bet man baist, ka tī augši dabasūs ir muns bruoļs un jis tur sagyus itā tovu ciervi un atpakaļ nadūs."

Valns dūmoj : "Dabasūs bruoļs sagyus munu ciervi, kū tūlaik es darīšu bez ituo cierva?" Jis soka: "Nasvīd tu bruoļam dabasūs, lobuok lai byus tai pat!"

Bet zamnīks soka: "Na, tai naiznuok, es gribu izpildīt sovu; jo tev žāl cierva, tod es tevi beigšu nu dzeives!"

Valns sasabeida un suocja prasīt zemnīka pīdūt jam. Zemnīks otkon soka: "Man ir vīns maziņš bruols, tū tev nikad nasagyut!" Valns vaicoj: "A kur jis ir? Es gribu jū sagyut; bet ja nasagyušu, tod moksuošu tev daudz zalta."

"Labi!" pasaka zemnīks un nūguoja jī abadivēji uz mežu verās: nū kryumu izlēcja začīts. Zemnīks soka valnam: "Tys ir muns mozais bruoļs!"

Valns nūskrēja pēc sačja mežā, bet nasagyva. Atīt valns atpakaļ pi zemnīka un saka: "Kū darīt, ka navarēju juo sagyut?" Valns aizmoksuoja zemnīkam zaltu un zemnīks nūguoja uz sovu sātu un suocja dzeivuot boguoti.