l. A. 1072. L a p a s M ā r t i ņ š Ē r ģ e m ē, R ū j i e n ā, Ē v e l ē. "G u d r a i s A n s i s u n v e l n s", I, 1901, 94, 30.

Reiz velns saka gudrajam Ansim: "Stiprinieks gan tu esi, bet skriešanā tu vis nevarēsi ar mani mērīties."

Ansis atbild: "Nu tad lūko pa priekšu ar manu mazo brāļa dēlēnu skrieties."

Velns ir arī ar mieru. Ansis zina, kur zaķis guļ, un sūta tur velnu. Velns aiziet un sauc: "Puisīt, nāc nu ar mani skrieties!" Zaķis, sabijies no trokšņa, lec augšā un šaujas tūliņ uz mežu projām. Velns gan skrien zaķim pakaļ, bet kur nu vairs mežā zaķi noķersi? Izskraidījies pa kokiem un krūmiem, velns pārnāk elsdams, pūzdams mājā. Ansis prasa: "Vai noskrēji puiku?"

Velns atbild: "Lai paliek, man visa skriešanās apnikusi."