l. A. 1084. L a p a s M ā r t i r ņ š, Ē r ģ e m ē, R ū j i e n ā, Ē v e l ē. "G u d r a i s A n s i s u n v e l n s", I, 190l., 97, 35.

Reiz velns aicinājis gudro Ansi svilpties. Kad nogājuši mežā, tad velns svilpis tik dikti, ka zeme trīcējusi un kokiem lapas birušas zemē. Nu bijusi kārta Ansim svilpt, Ansis sacījis : "Kad es svilpšu, tad tev jāļauj aizsiet acis, citādi tev acis var izkrist no pieres."

Velns pats aizsējis sev acis un tad licis Ansim, lai svilp. Ansis paņēmis pīlādža koka zizli un zvēlis ar visu spēku velnam pa galvu. Velns nu iekliedzies: "Nesvilp vairs, citādi man acis izkritīs."

Tā nu Ansis atkal izlicies velnam stiprāks.