2. A. 1084. S k o l n i e k s F r. O z o l i ņ š K r ā s l a v ā.

Vienā nabadzīgā mājiņā dzīvoja vecīts, kam pēdīgi pietrūka maizes, nu viņš laidās pasaulē laimes meklēt. Viņam iznāca iet pa mežu, kur tam pretim nāca velns un prasīja: "Kur tu, nabadziņš, iesi?"

Vecītis atbildēja: "Eimu pasaulē meklēt tādu vīru, kas ar mani varētu spēkoties."

Velns arī tūlīt uzaicina vecīti spēkoties. Vecītis saka: "Ja tu man parādīsi savu zeltu, tad sāksim."

Velns nu arī parādīja veselu dzelzs kasti ar zeltu. Tad vecīts saka uz velnu : "Tev vajaga pirmam rādīt savu spēku un sāksim vispirms svilpties. Kas stiprāki varēs svilpt, tas būs uzvārētājs."

Velns bija mierā un kā sāka svilpt, tā no kokiem lapas bira zemē. Vecītis saka velnam: "Tev vajaga aizsiet acis. Kad es sākšu svilpt, tad tev var acis izkrist no pieres."

Velns to noticēja un aizsēja acis. Tad vecītis pajēma degošu pagali un kā deva velnam pa acim, uzreiz šis nokrita zemē. No lielām briesmām velns aizbēga projām, bet vecītis pajēma viņa zelta kasti un gāja laimīgs mājā un dzīvoja kā ķēniņš.