Svilpšanās.

 

5. A. 1084. 1049. 1149. M. G a r k o l n e n o 76. g. v e c ā s Ī v a s S t a l e i d z ā n e s A t a š i e n ē.

Vīnu reiz cyuška sadūmuoja apēst čigonu. .Cyuška soka čigonam: "Īsim lauztūs!"

Čigons atbild: " Na, pyrmuok aizsvilpsim!"

"Svelp tu pyrmais!" soka cyuška.

"Na, tu pyrmuo!" atbild čigons.

Cyuška kai svilpa, tai vyss mežs nūtricēja. Čigons soka: "Es cīšuok svilpu! Kad es svilpšu, tad tu aizsīņ acis, jo var izkrist!"

Aizsēja čigons cyuškai acis, pajēmja lobu molkas pagaļu un syta cyuškai par golvu.

"Tu stypruoks," soka cyuška čigonam.

Tai jī dzeivoj pa draugam. Īsagribēja cyuškai ēst un jei soka čigonam: "Man ēst gribis!"

Čigons beidamīs, ka cyuška juo naapāstu, soka: "Es īšu atnesšu vērsi!"

Čigons aizguoja, nūzoga nu gonim vērsi un, aiz roga sajēmis, atvedja.

"O, kaids jis styprs," padūmuoja cyuška. "Ar vīnu rūku vērsi atnezja!"

Nūkova vērsi, apēdja un otkon soka cyuška: "Man dzert gribis! Aizej atnes yudeņa vērša uodā!"

Čigons ar lelom mūkom nūvylka uodu uz olūtu, bet nest pavysam nodūmoj, jo navar panest. Suoka čigons rakt ap olūtu dziļu gruovi. Cyuška gaidīja, gaidīja un navar sagaidīt čigona ar yudeni. Aizīt paša cyuška uz olūtu un, radzādama, ka čigons rūk gruovi ap olūtu, soka: "Kū tu te dori tik ilgi?"

"Gribu aprakt olūtu un aiznest ar vysu yudeni!" atbildēja čigons.

"O, cik čigons styprs!" padūmuoja cyuška. Tad cyuška soka:

"Īsim uz tevi vīsūs!"

"Īsim!" beidamīs atbildēja čigons.

Tai īt cyuška ar čigonu. Čigons soka: "Tu tik nanūsabeist, pi manis muojuos ir divpadsmit bārnu, kuri tevi var suokt plēst!" Īsavēŗa čigonāni tāvu un skrēja jam prīškā plykim vādarim un malnom golvom, klīgdami. Čigons soka cyuškai : "Nu tagad līcīs, kur gribi, bārni ir sasadusmuojuši!"

Cyuška nūsavēŗa un laidjās mežā, bet čigons ar bārnim īguoja ustobā. Tai nu tuo laika cyuška dzeivoj mežā, bet čigons ustobā un nav vairs draugi.