1. A. 1088. A. G a r i - J u o n e n o 65.g. v e c ā s S. Z a š č e r i n s k a s D o m o p o l ē. L a t v j u k u l t ū r a s k r.

Sasastreid reizi valns ar cylvāku, kurs nu jīm var apēst vairuok klučku. Cylvāks soka, ka šis varūt valruok apēst, a valns soka, ka šis varūt vairuok apēst.

Nu labi! Valns aizīt uz kuozorn, a cylvāks apstellej vīnam vecīšam izkalt desmit sīku (sieku) klučku, paša cītuokuo dzeļža. Atnas klučkas, salīk uz golda un suok ēst. Valns kūda, kūda dzeļža klučkas un nikai navar sakūdēt, soka: "Es jau vysus zūbus aplaužu!"

Un jis suok jau reit nakūdītās. Cylvāks jem un ber vīņ pa sauvei aiz krakla, ber vīņ. VaIns tikai breinuojas, kur cylvāks var apēslt tik daudzi klučku. Valnam jau vādars pallyka pavysam cīts, tys navar pasagrīzt un soka cylvākam: "Vajag izkurinuot pierti, pasapērt, varbyut paliks vīgluok."

Izkurina pierti, aizīt jī obēji, valns peras, peras - vys gryuts. Cylvāks soka:

"Juoizīt uorā."

"A kū tu tī uorā darīsi?" vaicoj valns.

"Klučkas izkratīšu."

Izīt jis uorā un krota klučkas pa krakla prīšku.

"Kai jis klučkas izkratīs nu vādara? dūmoj valns, "vajag izīt pasavērt.

Jā, redz: klučkas tai i bierst. Valns pajem nazi un puorgrīž sev vādaru, klučkas gon bierst, abet valns bļaun kai troks : "Dūd dīgu ar odotu, dūd dīgu ar odotu!"

"Tyliņ, tyuliņ," atsoka cylvāks; izīt uorā dabuoj druots gobolu, īver odotā un dūd lai valns šyun. Šyun, šyun walns un īsaver, ka nava dīgs bet druots. Bļaun otkon: "Dūd dīgu!"

Bet kū tad vaira ar dīgu padarēsi, ka vyss vādars vīnūs caurumūs?

"Vajag īt uz skrūderi, lai izlīk īluopu," soka valns un aizīt pi skrūdera. Skrūders izšyun jam uz vādara drēbes gobolu. "Nyu byus lobi!" dūmoj valns un soka: "Vajag vēļ pīēst klusu." Pīād klučku un atsagulst. Cylvāks drusku atuorda un pa vīnu molu suok biert uorā klučkas. Cykam valns guļ jam puorpleist vādars un jis nūsabeidz. Cylvāks pajam vysu valna zalta naudu. I šudiņ dzeivoj boguots, jo vakar nanūmyra.