2. A. 1093. M. P. L o d z i ņ š S ē l p i l ī, LP, VI, I, 1187, 7, 1.

Reiz vecos laikos velns lielījies : "Man attapīga galva, es visu ko ātrumā apķeŗu, visu sekmīgi izdaru, tādēļ maniem ļaudim daudz labāki klājās nekā Dieva ļaudim."

Tad Dievs lielību apsaucis: "Ko nu vāries, sēnalu pakausi, ja tas tā, tad derēsim uz dziesmām, kuŗš ātrāki no mums līdz desmit izskaitīsim, tam piederēs visas dziesmas pasaulē." Labi! Saderējuši un abi reizē sākuši skaitīt. Velns skaitījis: "Vieniņ, otriņ, teidiņ, veidiņ, sīsiņ, sāsiņ, šķeder, veder, tiliņ, tups!" Bet velns vēl nebijis ne labi pusē, kad Dievs jau izskaitījis ātri un īsi: "Vieni pieci, otri pieci - desmit&127;." Velns pazaudējis visas savas un savu &127;aužu dziesmas. No tā laika nevienam velna pavalstniekam nav brīv dziedāt.