5. A. 1093. 812. S k o l n. V. J u o ņ i n s E g l ū n ā . N. R a n c ā n a k r.

Reiz dzeivuojis vīns kalvis, jam bejis daudzi bārnu. A maizis to vairs nikai navarējis pīpelnīt. Reiz jis kaļ, kaļ i sadūmoj: "Ka nav, nav maizes, īšu pasakuoršu."

Tai pajēms striči un jau kārsīs. Te pīskrīn valns un soka : "Nasakarīs! Paprīšku pasarokstīs man, tad es tev atnesšu daudzi naudas, pylnu tovu capuri."

Labi, kalvis nasakar. Jis īgrīž kreisuos rūkas mozojā pierksteņā, asnis nūtak i pasarakstējs. Valns aizskrīn pēc naudas, a kalvis izbad dūbeiti, izlīk capuri iz dūbeitis un capurei izgrīž dybynu, un lai ber valns naudu. Valns atnas vīnu malsu naudas, saber capurē, bet vēl i nasaruoda. Atnas ūtru, saber, a nikuo vēl. Atnes trešū saber, vēl tik uz dibineņa. Valns soka: "Oi, veirs, cik tova capure lela, cik daudzi naudas es tev nadūšu."

A kalvis izastuoj, lai ber tik pylnu, lai narunoj daudz, kas nūrunuots, tys juoizdora!"

Valns soka: "Nu lobi, mes tev aizdūsim minēt treis lītas, jo tu atmineisi, tad nauda byus tova; bet jo nā, tad es tev juos nadūšu. Tagad tu vari apdūmuot kaidu dīnu."

Kalvis nu staiguoja ap popim, tī nikuo nazyna. Īt pi būrim, tī arī navar dūt pamuoceibu. Aizīt jau iz tū pašu golvonū būri. Tys soka: "Sataisi sev vīti zam tuo tylta, kur iztaisēji, i guli par nakti, to tu nūzaklauseisi, kū jī runuos."

Tai tys kalvis aizīt un sataisa sev tī vīti i atsagulst i guļ. Nakti atskrīn vaini. Jī doncoj po tū tyltu kai troki. Vīns valns soka: "Ak lai paldīs tam kalvam, ka jis te tyltu iztaisēja iz myusim, kur labi padoncuot."

"Es pats iztaisēju, na tys kalvis," atsasauce tys valns, kam tys kalvis beja pasarakstējis.

"Nu, kaidas meiklas aizdūsim jam miniēt? Pyrmū dūsim jūs pašu kači. Tys iz jumta vysaiž spēlēs, vyzulēs, doncuos, dzīduos - naatminēs. Ūtru dūsim jūs pašu ķēves uodu. Tū izkluosem uz jumta un tei vysaiž vyzulēs, spēlēs, doncuos - naatminēs. Trešū dūsem jūs pašu lukturi. Tys iz jumta vysaiž vyzulēs, spēlēs, doncuos, dzīduos - naatminēs."

A kalvis, gulādams zam tylta, itū vysu nūsaklausējās. Ūtrā vokorā valns aizskrīn iz kalvi un dūd jam minēt. Pyrmū izlīk iz jumba kači. Tys vysaiž vyzulej, spēlej, doncoj un dzīd. Valns prosa: "Nu, kas itys?"

"Ak tu, valns, myusu pašu kačs!"

Valnam jau i šārmys puorīt par kaulim - atminēja. Ūtrū izlīk ķēvis uodu. Tei vysaiž vyzulej, spēlej, doncoj un dzīd. Valns vaicoj : "Kas itys ir?"

"Ak tu, valns, myusu paša kēves uoda!"

Valnam vai vysi kauli i polyka solbi - atminēja. Aizdūd trešū - izlīk iz jumta lukturi. Tys vysaiž spēlēj, vyzulej, doncoj, dzīd. Valns vaicoj: "Kas ir?"

"Ak tu, valns, myusu pašu lukturs!"

Valns uz reiz aizdruoze prūjom kai zibins un vairis i sovu ocu te naruodēja. Kalvis pajēme naudu un dzeivuoja kai kungs.