2. A. 1096. K. C o r b i k s n o k ā d a s s k o l n. B a u s k a s a p k ā r t n ē.

Reiz velns saderējis ar šuvēju, kas ātrāki pašūšot kreklu.

Ja velns ātrāki, tad šuvējai jāejot pie viņa un jāstrādājot viņam vien. Ja šuvēja ātrāki beigšot, tad velns viņai došot naudas vai pūriem, cik tik tīkas. Tā nu abi ķērušies pie darba. Velns domājis būt gudrs, bet viņam neveicies ar to adatā vēršanu un mezglu mešanu. Tādēļ velns sapircis vai puspasaules diegu un ievēris tos adatā, aizmetis mezglu un aptinis mājai apkārt vai collas biezumā. Nu sācis šūt. Bet gājis tik dumji un nejauki, ka velnam knapi viena roka bijusi sašūta, bet šuvējai jau krekls sen gatavs. Velnam bijis solījums jātur un šuvēja palikusi lielu lielā bagātniece.