2. A. 1115. N. R a n c ā n s P r e i ļ o s.

Vīnā solā dzeivuoja gudrs puika, kurs ļūti gribēja skaiteitīs par stypru, tuodēj pīrakstēja uz sovas syksnas, ka jis par vīnu reizu nūsyta septiņus cylvākus. Kas tik redzēja šū parokstu, vysi baiduos puikas. Gadējos puikai reizi īīt uz nakts pī eistynu treju styprinīku. Treis styprinīki ar lobu pruotu pījēme puiku uz nakts, bet īraudzējuši parokstu uz syksnas, sadūmuoja puiku nūsist; jūs pajēme skaudeiba, ka vēl ir cylvāks slovans ar sovu styprumu. Jī pabaruojuši puiku, īvede jū kambarī, kur beja jau dēļ juo pīgatavēta gulta. Bet puika pamanēja, ka treis styprinīki nazkū dūmoj dareit, tuodēļ, byudams ļūti uzmaneigs, naatsagula gultā, bet atsasāda koktā, tuoļi nu gultas. Puorguoja lobs laiks, jau puika suoka pašulaik snaust, bet te īguoja vīns nu styprinīkim ar lelu dzelža rungu. Īguojis kambarī, kai jau vilks ar vāzu par gultu, tai gulta vīn sabrakšēja; a puika sēd koktā, dūmoj, kā tik styprinīks juo naīraudzeitu, Bet styprinīks beja puorlīcynuots, ka par reizi nūsyta puiku, un izguoja nū kambara..

Puika tagad dūmuoja, kai tikt vaļā nu šuo kambara. Tuodēļ par nazcik laika puika arī izguoja nu kambara, bet te tyuleņ satyka styprinīkus. Styprinīki, īraudzējuši puiku dzeivu, taišņi nūsabreinuoja un stuovēja ar izbūztom acim. Tad puika jīm teice : "Kad jyus gribējuot mani nūsist, tad vaidzēja na tai. Jyus mani tik izmūdynuojuot. Palīcit laimeigi! Nagribu es tur gulēt, kur man traucej mīgu."

Ar šīm vuordim puika izguoja nu styprinīku ustobas. Nu šuo laika puika lyka sovu syksnu molā un nikad vairs juos nanosuoja.