7. A. 1130. S k o l n i e k s V. P a t a š s L u d z a s a p r i ņ ķ ī.

Vīnam tāvam beja treis dāli: divi gudri, trešais muļķis. Vīnu vasaru tāvs pīsēja mežā ruociņu. Kad ruociņi jau beja paauguši, tad viņi nūmanēja, ka nazkas zūg ruociņus: ar kotru dīnu ruociņu ir mozuok un mozuok. Vīnu vokoru jī nūsprīdja īt ruociņu sorguotu, kotram pa naktei. Vyspyrms vajadzēja īt vacuokijam bruoļam: viņš jau aiz laika pajem ciervi un nūīt uz mežu, atsasāda uz calma. Sēd, sēd - apīt mīgs, aizmīg un tai nūguļ leidz reitam. Reitā pazamūdīs - verās : ruociņi ir otkon raustīti. Kad dāls atīt uz muojom, tāvs vaicoj : "Vai, dāls, nūgivi ruociņu zogli?"

Dāls atbild: "Nikuo ni redzēju, ni dzierdēju. Vējs pyuš un lopas čaukst."

Ūtrā naktē taipat nūīt vyduskais bruols, sēd, sēd uz calma, aizmīg un tai nūguļ leidz reitam. Reitā cēlīs - verās: ruociņi ir otkon raustīti. Tāvs jam vaicoj: "Kū dāls redzēji?"

Dāls atbild taipat, kai vacuokais.

Trešā naktī īt trešais bruols. Nūguojis uz mežu na uz calma sāstās, bet nūsatupst turpat ruociņu golā un skotuos uz vysom pusem. Sēd, sēd - jau jam i mīgs suoc īt, bet jis naguļ. Ap pušnaktim klausās : nazkas dup, te par lalciņu verās : nazkas skrīn un taišņi uz ruociņim. Atskrējis, rausta ruociņus. Tymā breidī muļkis ar ciervi pa klusiņom pīsalovās kluotu, bļaun: "Kū te dori?"

"Ruociņus raustu," atbildēja valns, kas beja tys zoglis.

"Ak tai, tu esi ruociņu zoglis! Es tev gon paruodīšu."

Un suoka muļkis ar ciervi luopīt valnam pakausi. Nu reizes gon valnāns nateicja ni vuorda, bet pēčuok suoka lyugtīs puikas: "Nasit mani, bruolīt vairuok. Naīšu ruociņu zogtu un par nūzogtim ruociņim samoksuošu daudzi naudas."

Muļkis beja ar mīru un sacēja: "Jo atnessi maņ pylnu capuri naudas, tad es tevi palaisšu vaļā un nasisšu."

Muļkis palaidja valnānu vaļā un tys aizskrēja pēc naudas. Pa tū laiku, kamēr valnāns skrīn pēc naudas, muļkis pajem capuri izgrīž caurumu, izrūk dūbi un izlīk capuri uz dūbes. Atskrēja valnāns ar maisu naudas un sabēŗa capurē, bet vysa nauda pa capures caurumu sabyra dūbē. Valnānam vajadzēja skrīt pēc naudas treis reizes, kamēr capure beja pylna. Valnāns aizskrēja prūjom, bet puisans puorguoja uz muoju un dzeivuoja laimīgi.