3. A. 1133. S t. U ļ a n o v s k a V i ļ ā n o s. Zbior wiadomasci do antronologii krajowej. T. XVIII, Krakavā, 1895., 261, 11.

Dzjeivuoja vjeirs ar sīvu, jī pabjedni bjeja. Nu, kū ta daŗēškūš? Bjeja jīm kjēveitja. Vjeirs nūjuoj iz tjeirumu acātu ar jū i acādams, dzīd jis nu gorys [nelaimes] jau. Daskrīņ valns i soka: "A kū tu, cylvāks, dzīdi?"

A kai šys nadzīduoškys, sīva jū izruomjējusja.

"Izruomjej tu šū, cylvāks!"

Jis atsoka, ka aizmoksuoškvs jam labi. Djēļ kam? Šys; izruomjēškys! A šys labi aizmoksuoškys?

Nu, tai jis līk jū iz egļis, sasīņ ar viervjam i suok ruomjēt ar sierpu. Kai jam suok suopjāt, tam valnam, tai jis aizskrīņ ar vysa egli i ar viervjam iz pūru. Atīs vjeirs iz muoju i soka iz sīvu: byuškam šam slikti, šam bais īt tjeiruma acātu! A sīva atsoka: "Nazabjeist, es īšu iz tovu vītu!"

Vot jei apvalk biksis, līk capuri golvā, kaidu biņdzjukeņu apvalk; nūīt acātu. Ecjej jei i dzīd smalči. A valns daskrīņ i soka: "Kū ta tu, cylvāks, dzīdi smalči? Vakar ŗešņi dzīduoji, a šudiņ jau smalči!"

"Es navaru rešņi dzīduot, cikom tuos ranys apdzjeiškūšys!"

"A paruodi, cylvāks, tuos ranys!"

Vot jei atvalk biksis i paruoda. Soka valns: "Vui, vui, kai tjev lelys ranys, leluokys kai šam. Kai tu vaŗēji pacīst, cylvāks?" Nu, jau moksuoškys naudys par ruomjējumu. Dūškys pylnu capuri, kai bjeja sadaŗeits.

Jei nūmaucja capuri nu golvys, izplāsja capurai dibiņeņu, izroka dūbjeiti zjamjā i izlyka tū capuri viersom. A valns jau nas naudys i bjer capurā, cikom jau pībjērs pylnu. Nu, i pībjēra pylnu, aizmoksuoja par tū ruomjējumu, a viņi i šudiņ dzjejvoj ar tū naudu.