7. A. 1135. N. G r u z n a n o 40. g. v e c. A. P u t n i ņ a s P l ā t e r e s p.

Vecos laikos bieži vien pirtīs spokojās. Vienā pirtī vienmēr spoki rādījušies, bet reiz viens puisis apņēmies spokus aizdzīt. Viņš paņēmis alvu, aizgājis uz pirti, tur nosēdies un kausējis alvu. Piepēži pienācis velns un prasījis: "Kā tevi sauc?" - "Pats," puisis atbildējis. "Ko tu te dari?" atkal jautājis velns. "Vāru sev jaunas acis, - vecās vairs lāgā nerāda!" - "Vai nevari man arī jaunas acis ieliet?" velns lūdzies. Puisis bijis ar mieru. Viņš ņēmis vārošo alvu un ielējis velnam acīs. Velns kliegdams aizskrējis uz elli. Citi velni prasījuši: "Kas tev to darīja?" Velns atbildējis: "Pats, Pats!" No tā laika velni pirtī vairs nerādījušies.