11. A. 1135. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s n o 72. g. v. J ē k a b a B a l t i ņ a B i l s k a s p a g.

Muižas riju bija apsēduši velli. Rijnieks vais nekur no viņim nevarēš dēties. Kā vie rijnieks ēdis, tā vellc klā un plijies virsū, lei do šim ar. Kā vie rijnieks gāš pie miera, tā vellc akal klā un nedo miera. Pēdīgi rijnieks noskaities un sācis gūdrēt, kā tikt no vellim vaļā.

Nu rijnieks nocirtis krietnu šērmūkšļa kūju, uzgriezis trīsdeviņus krustus un noslēpis aiz krāsns. Ta paņēmis podīnu un sācis kausēt alvu. Ka rijnieks sācis ap krāsni rīkoties, tā vellc ar tūlī bīš klā un prasīš, ko šis podīnā vārot. Rijnieks sacīš pretī, ka šim tur vienam muižas kalpam apsāpušas acis un šis vārot acu zāles. Nu vellc palicis priecīgs un prasīš, lei dodot šim tās acu zāles, šiem tur pašam vecam vellam ar esot apsāpušas acis, šis aiznesīšot zāles un paārstēšot šo ar. Bet rijnieks nedevis vellam acu zālu un sacīš, ka šis jau tā kā tā nekā nemācēšot ar šām rīkoties un nekas neiznākšot. Lei jau saucot vie veco vellu šur, gan ta šis pats izārstēšot.

Vellc aizskrēš pēc vecā vella un drīz vie bīši abi klā. Nu ienācis vecais vellc, un tas bīš mūžīgi vecs, un šim bīš tādi acu plakstieni, kas nokārušies gandrīz līdz pašai zemei. Bet rijnieks nekā, nemaz nesatrūcies, vārīš tik alvu un vēlēš, lei vecais vellc gulstas uz bluķa un ta šo cieši vie piesēš un sacīš vellam, lei guļot vie mierīgi un nekustoties, citādīgi rijnieka acu zālēm nebūšot nekāda spēka. Vecais vellc visu klausīš, ko rijnieks saka. Nu rijnieks nācis ar alvas podīnu un tūlī diu velli bīši klā un katrs no savas puses ar siena dakšām pacēlis vecā vella lielos acu plakstienus. Nu rijnieks drāzis vecam vellam alvu vienā, drāzis otrā acī un tā pats uz aizkrāsni pēc šērmūkšļa kūjas. Vecais vellc nelabi iebļāvies un ar visu bluķi no rijas ārā. Bet duru stenderēs iespiedies un kā rāvies, tā abas stenderes ar ārā. Bet rijnieks pa to starpu te vienam vellam te otram vellam ar šērmūkšļa kūju pa stilbim, kamēr rija tīra.

No tās reizas velli vairs ne lūdzami nenākuši rijā un rijniekam bīš miers.