1. 1049. 1149. S k o l n. J. P a s t a r s P r e i ļ o s. N. R a n c ā n a k r.

Vīns čigons īt uz mežu, sateik valnu. Valns soka uz čigonu:

"Vasals, kyuma!"

Čigons atbild: "Vasals, kyuma!"

Valns prosa čigonam : "Kur īsi, kyuma, uz mežu?"

Atbild čigons : "Maklāt ēst."

Valns īsaucās: "Man arī gribās ēst! Es zynu lobusi vēršus, tur byus loba maltīte."

Tagad valns ar čigonu aizguoja pi meža anolas. Valns soka uz čigonu: "Ej atnes vīnu vērsi."

Čigons aizguoja uz ganību un suoka saistīt vysas vēršu astes kūpā. Valns gaidēja, gaidēja - navar sagaidēt. Aizskrēja uz meža molu un vaicoj: "Kū dori tik ilgi?"

Čigons atbild: "Es sasīšu vysus vēršus un reizē aiznesšu, navajadzjās vairs staiguot."

Valns sasadusmuoja, pagiva vērsi un aiznese. Izkratēja gali un padeve uodu čigonam, lai atnas pylnu ar yudini. Čigons tikai uodu aiznese pi okas, nūlyka uodu un suoka rakt apleik oku. Valns gaidēja, gaidēja - navarēja sagaidēt, sasadusmuoja, aizskrēja pi čigona un soka: "Kū te dori, kyum?"

Čigons atbild: "lzrakšu vysu oku, navajadzjās vairs īt pēc yudiņa."

Valns pagiva uodu, pīsmēle pylnu ar yudini un aiznese. Čigons aizguoja pi valna, jis soka: "Aizej un atnes vīnu ūzulu ar vysom saknem."

Čigons aizguoja un suoka plēst nu kuorklim lyukus un saistīt ūzulu viersyunes. Valns nevar sagaidēt, sasadusmuoja, aizskrēja pi čigona un klīdzja: "Kū dori, kyuma, tik ilgi?"

Čigons atbild: "Sasīsim vyusus kūkus un reizē varēs aiznest." Valns sadusmuoja, giva vīnu ūzulu, izruove ar vysom sak nem un aiznese. Tagad valns ar čigonu pīvyra ēst un nu obi paēde. Valns soka: "Brauksim da tevis vīsūs."

"Labi, brauksim arī obi!"

Valns aizjyudze lobūs ratūs puori zyrgu un brauc. Dabraucūt pi muojom, čigons soka: "Muni bārni ļūti izsolkuši, sorgīs, ka tevi nāapāst."

Tikai pībrauc pi muojom, izskrīn čigona bārni un klīdz, lai tāvs dūd ēst. Valns sasabeistās, ka juo nāapāstu, pamat zyrgus un aizbāg.