3. A. 1152. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s, n o 63 g. v e c ā J. T u r ķ a. B i l s k a s p a g.

Muižas riju bīši apsēduši velli. Velli pa naktim visādi mozēši darbiniekus un šiem no vellim nebīš nekāda glābiņa.

"Pag," nodomāši divi puiši : "jātiek reiz no vellim vaļā."

Kā ta, vakarā abi puiši ielīduši maisā un tā, kā galvas vie paliek ārā. Abi puiši notaisīšies pie krāsns un līdza tiem bīšas krietnas mestaunīcas, sērmūkšļa kūjas. Ka nu šie bīši maisā iekšā, tā bīš gan ko redzēt: resns, resns rumpis un katrā galā galva!

Kā ta, ap pusnakti rijā, sanākuši velli un gāši, ka nagi vie švīkstēši. Pēdīgi velli uzgāši puišus.

"Uja!" iekliedzies vienc vellc. "Kas ta tas par kukaini - abos galos galvas!"

Nu saskrēši velli un sākuši brīnīties. kas tas par ermu, kam abos galos galvas un kāju nemaz. Pēdīgi velli nosprieduši, ka jāskrienot pēc vecā vella, jāču tas zināšot, kas tas par ermu esot. Nu vienc vellc jozis pēc vecā vella un šis ar bīš drīz vie klā.

"Puiši," sacīš vecais vellc. "Paceļat man acu vākus!"

Kā ta, div velli bīši uzreiz klāt un katrs no savas puses ar riena dakšām pacēluši vecam vellam acu vākus, kas bīši tik gari, ka nokarāšies gandrīz līdz pašai zemei. Nu vecais vellc ņēmies apskatīt puišus. Bet šis ar neticis gudrs, kas par lietu. Pēdīgi viņč sacīš: "pado man gapeli!" un tūlīt vienc vellc atnesis siena dakšas.

Vecais vellc gribēš ar siena dakšām durt. Bet puiši manīši, ka labi nebūs, un no maisa ārā! Nu tie sākuši ar sērmūkšļa kūjām mizāt vellus, cik vie mācējuši. Vellim palicis par karstu un tie sākuši mukt no rijas ārā pēdīgi vienc iespiedies rijas kaktā un neticis vais laukā. Puiši klupuši tam virsū un sākuši nu zeltīt, cik vie varēši. Nu vellc laidies pa logu laukā un tam nokritušas bikses. Puiši paķēruši vella bikses un ugunī iekšā!

No tās reizes vais velli pa riju nedauzīšies. Bet tas vellc, kas bīš bikses atstāš, tas gan nācis apakaļ un vienmēr aiz loga prasīš: " Atdod man zilās bikses!"

Bet puiši jau zināši un klieguši preti: "Pagaidi maķenīt, man olekts jāpaņem!"

Vellc nu manīš, ka var aka iziet plāni, un aizlicis, ka zemes vie nodimdēš.