4. A. 1152. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s, n o 52 g. v e c ā J. G a i ļ a A u m e i s t e ŗ o s.

Vienā muižā bīsi tāda rija, kur nevienc rijnieks nevarēš pa nakti dēties, jo riju bīš apsēduši velli. Kuŗš rijnieks pa nakti palicis rijā, tas ar vais gaismas neredzēš, jo pa nakti šo velli nomušīši. Tā nu lieckungs derēš rijnieku pēc rijnieka, bet nevienc nepastāvēš un pēdīgi lieckungs vais nedabūš neviena paša cilvēka, kas šim riju uzpasē. Nu lieckungs izsolīš lielu naudu tam, kas apņemas rijā pārgulēt trīs naktis. Bet nevienc tāds negadījies, jo visim bīš bailes iet uz riju un ar vellim spēkoties. Bet nu reiz muižā iemuldēš vienc ceļa vīrs un tas dabūš zināt, ka lieckungs izsolīš tik lielu naudu. Ceļa vīrs aizgāš pie lielkunga un sacīš šim, ka šis apņemoties pārgulēt rijā trīs naktis un izdzīt vellus. Nu lieckungs bīš varēn priecīgs un solīš ceļa vīram visu, kā vie šim vaigot. Bet ceļa vīrs vairāk nekā neprasīš, kā tikai vienu lielu maisu un lei lieckungs domot šim rijnieku ar līdza. Labi, lieckungs visu tā izdarīš, kā ceļa-vīrs šim prasīš, un ceļa-vīrs ar rijnieku aizgāši vakarā uz riju. Nu ceļa-vīrs nogriezis sērmūkšļa rungu, uzgriezis uz rungas krustus un ta izgriezis maisam dibinā krietnu caurumu. Nu ceļa vīrs vēlēš, lei rijnieks lienot maisā iekšā un ta pats akal līdis no otra gala maisam. Ka nu abi bīši vienā maisā salīduši, ta nu katrā galā bīš pa galvai laukā un pats maiss izskatījies pēc resna rumpa, bet tik kāju un roku vie rumpam nav bīš.

Ka nu akal rijā sanākuši velli, ta bīš skaudīgs baists. Nevienc nu neticis skaidrībā, kas tas tāds varot būt, kam abos galos rumpam ir galvas, bet rokas un kājas nav nevienas. Nu velli tikmēr brīnēšies, kamēr norunāši iet pēc vecā Bēra, jāču tas zināšot, kas tas tāds esot. Nu velli aizskrēši pēc vecā Bēra un šo atnesuši uz zelta nesilkām, jo vecais bīš varēn vecs un švaks un šis bīš no vienas vietas nokāries ar zelta tresēm. Vecais Bērs ar izgūdrējies un izskatījies, bet ar neticis skaidrībā, kas tas īsti ir. Nu viņč pēdīgi sacīš, lei padomot dakšas, šis provēšot ar dakšām. Nu vais ceļa-vīrs negaidīš, šis no maisa ārā un ar šērmūkšļa rungu sācis slānīt vellus no vietas vie. Nu velli pa kaklu pa galvu no rijas prom un no tās reizas vais ne acu nerādīš rijā. Lieckungs ceļa vīru bagātīgi apdāvināš. un šis gāš laimīgs savu ceļu.