4. A. 1153. V. Z a c h a r s k a n o J. Z e ļ č a M a k a š ā n u p a g a s t ā. L a t v j u k u l t ū r a s k r.
Vacajūs laikūs tja pat myusu zemē beja vīns azars. Pi tuo azara guoja lelais ceļš un pi paša ceļa stuovēja lels akmens. Vīnu reizi guoja pa itū ceļu vīns zemnīks un, cīši pīkusis, dūmuoja: "Labi byutu pasēdēt uz ituo akmeņa."
Daguoja pi paša akmeņa un sāduos uz juo. Sēd zemnīks un dūmoj. Tymā laikā izīt nu azara dziļuma valns ar rogim un lelu asti un vyss slapns. Zemnīks sēdēja un nimoz nasasabeida. Valns daīt pi zemnīka kluot un runoj: "Tu, zemnīks, aizjemi munu tronu un vēļ bez vysaidas ziņas!"
Zemnīks runoj uz valnu: "Ak, tai tu gribi ka es tevi smiltīs satreitu? Es tyuleņ itū varu padarīt."
Valns aizzadūmuoja un suocja otkon runuot: "Kaids tev, zemnīk, nu ituo byus lobums?"
Zemnīks atbildēja: "Lobums taids, ka tu navari mīrīgi dzeivuot! Es tevi naaiztyku pa prīšku, bet gribēju atsapyust drusku un īt uz sātu. Tai es tuoļi guoju, gribēju aizjemt nu sābra naudas, bet naatrodu juo sātā un eimu atpakaļ. Pa ceļam cīši pīkusu un gribēju atsapyust, bet tu vēļ mani tricynoj, soki, ka es aizjemu tovu tronu bez vysaidys ziņas. Es tev ni par kū napīdūšu. Tyuleņ satreišu smiltīs!"
Sasabeida valns, suocja prasīt pīdūt jam itū reizi un pasajēmja īdūt jam paruodā naudas. Zemnīks lyka mīru un valns īdevja jam naudas uz laika, bet rudenī, kad bierst nu kūkim lopas, kab zemnīks jam atnastu tū naudu uz ītuos vītas.
"Labi!" pasajēmja zemnīks, un sajēmis nu valna naudu, nūguoja uz sātu. Laiks guoja. Jau rudenc, bet zemnīks par paruodim ni cik nadūmoj. Valns vys gaida, kad jis atness. Jau zīma. Zemnīkam gribis sabraukuot pi sābra cīmā. Vīnu reizi zemnīks sasalasīja braukt. Aizjyudzja komonuos zyrgu un brauc pa tuo azara ladu. Brauc zemnīks un verās uz tū pusi, kur stuov tys valna trons. Izīt valrns pretī un soka zemnīkam: "Jau laiks puorguoja, bet tu vēl vacū paruodu namokuoji!"
Zemnīks, īdams ruoda valnam uz kūkim: "Vēļ kūki naapbyra. Gaidi!"
Bet apleik azaram aug egles un prīdes, kuras nikod nabierst. Tai valns vēl tagad gaida nu zemnīka paruodu.