6. A. 1157. C. S k o l o t ā j s E d. M e l n b ā r d i s n o V i r b i e m.

Reiz Dievs kūpinājis bites, bet kūpinātājā pietrūcis malkas. Tai brīdī piegājis Velns un vaicājis: ko šis te darot?

"Tā un tā," Dievs atbildējis: "taisu šņaucamo tabaku." Velns priecīgi iesaucies: šis esot visu laiku meklējis šņaucamās tabakas un nu, rau, taču atradis. Labi! Dievs arī dos šim šņaukt, bet papriekšu jāsameklējot tabakas trauks, āre, tukšs. Velns arī gaidījis. Dievs paņēmis šaujamo pulveri, iebēris kūpinātājā kannā un devis Velnam. Kad Velns sācis šņaukt, Dievs pielaidis tabakai uguni. No sāpēm un bailēm Velns devis kājām ziņu un no tās reizes nav prasījis vairs Dievam tabakas.