9. A. 1052. 1157. ABC. 1063. 1041. F. R e ķ i s R e n d ā, B r ī v z, "Sborņik", 515, 51., LP, VII, I, 817, 31.

Reiz viens puisis salīga pie velna par strādnieku. Pirmā dienā abi - puisis un velns - gāja uz mežu malkā. Velns puisim teica: "Paņem līdz manu cirvi!" Bet cirvis bija ļoti smags, puisis nebūtu jaudājis to cilāt: tāpēc nemaz labāk negāja cirvim ne klāt. bet atteica: "Vai mēs bērni esam, kam mums cirvja vajaga? Iesim kuŗam katram kokam klāt, izrausim ar visām saknēm!"

Labi. Abi aizgāja pie sakņota ozola, velns! saka puisim: "Nu, rauj nu!" Bet puisis atbild: "Ja es grābšu, ozols sadrups, būs grūtāki mājā pārdabūt. Raujiet jūs, kungs!"

Velns sakampa ozolu un izrāva ar saknēm. Izrāvis, tas teica puisim: "Ņem tu tievgalu, es ņemšu rezgalu un nesīsim ozolu mājā." "Nē, kungs, es ņemšu rezgalu, ņemiet jūs tievgalu, bet ar to norunu: kas skatās atpakaļ, tam abas acis ārā!"

Labi. Velns saņēma tievgalu; bet puisis uzsēdās rezgalā, lai nu velk velns viņu mājā. Pārvelk velns koku mājā, nopurinās vien un slauka putas no pieres. Bet puisis vaicā: "Kā tad jums sviedri? Man, kā redzat, piere nav ne mikla."

Tad velns aicināja puisi pastaigāt un abi aizgāja uz vienu bišu dārzu. Tur velns, ieraudzījis dravas, vaicā: "Kas tie tādi?" Puisis saka: "Tās ir mana tēva tabakas dozes." Velns atkal: "Diezin, vai nevarētu iešņaukt no tām?" "Mans tēvs uz reizi mēdz veselu dozi izšņaukt," puisis iebilst. Un nu veln9 šņauca, bites salīda viņam degunā. Visu pasauli velns sāka lādēt: "Kaut tevi! Kas tavam tēvam par stipru tabaku!"

Viņi gāja tāļāk un atrada tīrumā dzelzs&127; ecēšas. Velns vaica: "Kas tas?" Puisis atsaka: "Tas mana tēva galvas sukājamais." Tad arī velns mēģināja ar tām savu galvu izsukāt, bet ādu vien sabakstīja, lādēdams vai visu pasauli: "Kaut tevi! Kas tavam tēvam par stiprām ķemmēm!"

Viņi gāja tāļāk. Velnam bija līdz smags, smags veseris. Puisis tādu veseri ne par ko nejaudāja cilāt. Tad velns sagrāba veseri un drāza gaisā, tā ka veselu versti uzskrēja augšā. To padarījis, velns vaicā savam kalpam: "Vai tu arī jaudi tik augstu sviest?" Puisis paskatās uz debesim un saka: "Ja debess būtu atvērusies, es uzsviestu tik augstu, ka veseris ne pavisam atpakaļ nenāktu." Velns iesaucās: "To tu, zēns, nedari! Tas mana tēva veseris!"

Viņi gāja tāļāk. Te piepēži velnam iegribas puiša tēvu redzēt. Bet ceļā tie atrada pielādētu plinti. Velns vaicā: "Kas tas?" Puisis saka: "Tā mana tēva pīpe!" Velns vaicā: "Vai nevar dabūt pasmēķēt?"

Mans tēvs vienā vilcienā izrauj visu pīpi." Velns paņēma stobra galu mutē, bet puisim otrā galā pija jālaiž uguns klāt. Puisis laidīs arī uguni klāt, plinte sprāgst un velns nospļaudamies atsaka: "Kas tavam tēvam par stipru tabaku!"

Viņi gāja tāļāk un piepēži ierauga: guļ liels lācis. Velns vaicā: "Vai tas tavs tēvs nava?" Puisis atteic: "Tas mans vectēvs; tēvs man daudz lielāks. Eita viņam klāt, kungs, uzcērtiet viņam pa pakalu, tad viņš celsies augšā." Velns pieiet lācim klāt un uzsit pa pakaļu. Lācis uzšāvās un saplosīja velnu. Bet puisim nu palika visa velna nauda.