2. A. 1159.1136. J. B a n k i n s "Š i s u n t a s" II, 1875., 24.

Viens spēlmanis viens pats dzīvoja savā mājiņā un spēlēja caurām naktīm uz pijolēm. Vells, tādu skaistu mūziku dzirdējis, danāca pie tā un sacīja: "Māci mani arī spēlēt, bet saki kas tev vārdā?"

Spēlmanis atteica: "Mani sauc par Patsdarījis." Tad spēlmanis vēl sacījis uz vella: "Tev ir gauži stīvi pirksti, tāpēc tev nāksies grūti spēlēt."

"Ko tad lai es daru?" vells tam prasīja.

Spēlmanis atbildēja: "Ej dabū divus katliņus, pillus ar svinu, izkausē svinu gluži šķīstu un atnes man to šurp."

Vells aizgāja, dabūja divus katliņus ar svinu un atnesa tos pie mūzikanta. Šis nu sacīja: "Iemērc savus pirkstus vienā katliņā un dod man otru katliņu."

Vells, neko sliktu nedomādams, darīja tā. Tagad spēlmanis paņēma katliņu un ielēja vellam svinu acīs. Vells nu skrēja mājai riņķī apkārt kliegdams un bļaudams. Citi velli, to dzirdēdami, skrēja lielos pulkos un prasīja šim: "Kuŗš tev to padarījis?"

"Patsdarījis, Patsdarījis!" tas atsacīja.

"Kādēļ tad tu tik briesmīgi kliedz, kad pats darījis?" citi velli sacīja uz to, un devās prom ikkatrs uz savu malu.