4. A. 1159. L a p a s M ā r t i ņ š Ē r ģ e m ē, R ū j i e n ā, Ē v e l ē. "G u d r a i s A n s i s u n v e l n s," I, 111, 43.

Gudrais Ansis strādāja mežā ap lielu ozolu bluķi un dzina tur vadžus iekšā. Pienāk velns un prasa: "Ko tu te dari?"

Ansis atbild : "Rokas sildu. Ir jau auksts laiks."

"Man arī rokas salst, atļauj man arī pirkstus sasildīt." "Nāc sildi, ja patīk!"

Velns iebāž pirkstus bluķa plaisā, patura tur labu brīdi un saka: "Bluķis jau nemaz nesilda."

Ansis atbild: "Es palīdzēšu, gan tad sils."

Nu Ansis izrauj vadžus no plaisas un bluķis tūliņ saspiež velna pirkstus. Velns nu sāk kliegt, ka pirksti degot. Vēl pakavējies kādu brīdi, Ansis iedzina atkal vadžus bluķī un velns vaimanādams aizskrēja uz māju.