3. A. 1161. A. J. S i m e n o v s D o l ē. B r ī v z. "Sborņik" 37, 53. LP, VII, I, 264, 12.

Vienā rijā bija uzņēmies velns nākt. Viņš kūlās tur pie strādniekiem un zaga tiem no maizes saiņiem gaļu laukā. Rijkuris gan to apmanīja, bet velns nosolījās par to aizmaksāt. Reiz atnāca lāču dīdītāji un apmetās tur pa nakti. Pienāk pusnakts, velns atkal meklē strādnieku saiņus. Rijkuris, to padzirdējis, paskubināja dīdītājus, lai ielaižot savu plušķi rijā, kas ārpus durvim stāvēja piesiets. Dīdītāji tā darīja. Lācis bruka rijā iekšā un nu izcēlās briesmīgs cīniņš. Beidzot lācis nomāca velnu un velns aizspruka.

Otrā rītā atnāks velns pie rijkura un teiks: "Ar tādu kaķi, kādu tu esi iegādājies, es iedraudzēties nevaru nu nu nekad vairs nenākšu rijā."

"Kā gribi!" atteic rijkuris, "bet papriekšu aizmaksā par gaļu, ko solīji."

"Aizmaksāšu gan!" atsaka velns, "dod tikai zirgu un braucēju naudu atvest."

Un tur rijkurim gadījās&127; tāda nātna ķēvīte. To pašu viens strādnieks aizjūdza. Nu viņi iesēdās orē un aizbrauca. Bet tikko bija iesēdušies, ķēvele aizšāvās tik ātri, ka noputēja vien, un viņi drīzi aiztika līdz velna naudai. Izraka pilnu šķirstu ar naudu, ielika orē un nu velns piekodina braucējam: "Pielūko, ka tu neskaties atpakaļ!"

Pēc tam atkal kā vēji skrēja uz mājām. Bet tagad viņiem aiz muguras sacēlās briesmīgs troksnis, Braucējs vaicāja velnam: "Kas tas par troksni?"

"Tur citi velni dzenas mums pakaļ. Bet par to nekas! Kad būsim pārbraukuši robežai pāri, viss apklusīs."

Tā arī bija. Pārbraukuši rijā atpakaļ, vaicājuši rijkurim: cik tās naudas esot vajadzīgs bijis - vai sieku?"

"Nekā - veselu pūru! pulka gaļas aprīta." Rijkuris nolika veco pūru. Neko darīt, bija jāpiebeŗ velnam vesels pūrs ar naudu un kas tad atlika, ar to aizspruka. Ar šo naudu vēl šodien rijkuŗa bērni dzīvo zaļi, ja nava miruši.