4. A. 1161. A. B r ī v n i e k u L i e s m a R u m b e n i e k o s. Jkr. V, 1896, 80, 46. LP, VII, I, 213, 10.

Reiz ienāca lāču dīdītāji kādās mājās un lūdzās naktsvietas. Nav rūmes citur nekur bijušas, kā vien rijā, bet te briesmīgi spokojies. Saimnieks to stāstīja lāčiniekiem un teica: "Ja balles nav, tad eita uz rijām gulēt!" Viņi nogāja arī. Paši uzkāpa uz ārdiem, lāčus ieveda rijā. Pusnaktī sanāca tur pulks velnu, tie iekūra uguni, sāka ķēmoties un visādi plosīties savā starpā, dažu reizi svieda arī lāčiem ar miroņu kauliem. Lāči beidzot to par ļaunu ņēma un gāja rūkdami velniem virsū. Šie gan turējās iesākumā pretī, bet redzēdami, ka kuram lācis ķepu meta, tas, jau paldies par to dodams, otras vairs ne lūdzams negaidīja - šmuka visi laukā pa kaklu, pa galvu, tā ka lāčinieki vien palika rijā. Otru rītu piegāja kāds jaunskungs pie ganu meitenes, kas tur pie rijas lopus ganīja, un prasīja meitenei: "Vai tavam saimniekam ir pulka inču?"

Ir gan liels pulks!" atteica meitene, "ir septiņi lielie inči (kaķi) un katram lielajam incim atkal mazie inči." "Tad saki savam saimniekam," jaunskungs teica, "lai viņš savu tēva naudu pats sargā, mēs tur vairs neiesim. Izgājušu nakti, naudu sargājot, mums uzbruka inči un saģērēja ādu, tā ka nezinājām, kur šauties. Citam, caur sienmali skrejot, nolūza ragi; citam iesita ribas, citam notrūka aste un mazajam Baltušelim norāva priekšu. Nauda ir rijas krāsnī pa kreiso roku!"

Ganēns pateica saimniekam, ko viņai jaunskungs teicis. Saimnieks gāja tur naudu meklēt un atrada pilnu podu ar zelta dukātiem. Viņš palicis ļoti bagāts un rijā vairs nekad neesot spokojies.