6. A. 116. A. N o J a u n b e b r i e m. Rkr. III, 1885., 93. LP, VII, I, 260, 7.

Saimnieka rijās velni dauzījušies: negribējis neviens vairs iekšā iet. Vienreiz ienācis lāču vadātājs un lūdzies naktsmājas. Saimnieks naktsmāju neliedzis, bet citur neesot rūmes, kā rijā. Krievs ar savu zvēru arī aiziet. Rijā ieiedams, ierauga velnu krāsns bedrē kartupeļus cepot un ēdot. Dīdītājs nostājas ar lāci velnam aiz muguras, bedres malā. Velns cepdams met arī lāčam pa tupeņam, teikdams : "Še, Incīti, arī kas cietāks."

Tā velns ar lāci drīz vien kartupeļus apēduši un kad patlaban bijuši beigti, uzkliedzis krievs lāčam: "Beri, Miška!"

Tūliņ klupis lācis velnam virsū un sācis to neganti plūkāt. Gan velns lūdzies: "Neplēs, Micīt, neplēs, Micīt!" bet tas nelīdzējis nekā, Micītis tikko vēl to dzīvu atstājis. Nu aizgājis velns pie citiem velniem un stāstījis, ka tai rijā nevarot vairs iet, tur esot dikti sirdīgs kaķis, tas neganti plēšot. No tā laika bijusi rija tīra.