9. A. 1161. A. P. S i l i ņ š a r J. P e l ē k o S i g u l d ā. LP, VII, I, 265, 13.

Viens saimnieks uzcēlis jaunu ērbēģi un iegājis tur dzīvot.

Bet tūliņ trešā dienā ienācis tāds puika un sācis visus cilvēkus mocīt. Neko darīt - bijis jāiet vecā dzīvojamā ēkā atpakaļ. Te pa kādu laiku atkūlies lāču dīdītājs un lūdzies naktsmāju. Saimnieks devis labprāt; bet tad jāejot uz jauno dzīvojamo ēku gulēt, citur vietas neesot. Labi, aizgājis, piesējis lāci iekšpusē pie durvju stenderes, pats pasviedis maisiņu zemē uz grīdas un gulējis; bet miegs tik ātri negadījies. Tad ap pusnakti ienācis tas pats trakuļa puika, uzkūris uguni krāsns priekšā un sācis cept vardes, čūskas, ķirzakus. Bet kuŗu vien izcepis, to lācis noēdis. Jau puika vienreiz, otrreiz brīdinājis lāci: "Paga, kaķi, vai tu pats nevari cept?" bet lācim tas tas pats : vai teic, vai neteic. Kad nu puika pēdējo bija izcepis un to arī lācis aprijis, tad cepējs saskaities skrējis lāčam sist. Lācis sagrābis puiku un sācis spiezt; tikai ar mokām - bez cepures, izbēdzis no lāča nagiem. Rītā dīdītājs pateicies un aizgājis. Vēlāk bērni pie jaunās dzīvojamās ēkas durvim sagājuši rotāt. Te piepēži kāds puika ar pliku galvu piestājies bērniem jautādams: vai daudz kaķu tai ēkā esot? Puika domājis vakarējo lāci; bet bērni sapratuši īsto kaķi un tādēļ atbildējuši: "Jā, kaķei tagad ir pieci kaķēni!"

"Pieci kaķi!" puika izbijies, "nu tad es te nevaru vairs dzīvot! Pasakat savam tēvam, lai rok apakš durvju sliekšņa, tad tur atradīs mucu naudas - tā man bija jāsargā."

Un patiesi - atrada naudu. No tā laika arī jaunajā ēkā vairs neviens nemocīja.

P i e z ī m e. Veismaņos P. Zaravičs uzrakstījis. ka melns tēviņš, liels augumā, vēlies lāču dīdītājam virsū. Otrā gadā tēviņš pateicis gana puikam, ka ozola apakšā esot naudas pods. L. P.