12. A. 1161. A. S k o l n. O. Š t ī b e l e n o 60. g. v e c ā s J. K r u l e s R u c a v ā. K. C o r b i k a k r ā j u m ā.

Reiz lāču dīdītājs iegājis vienās mājās prasīt nakts māju. Saiminieks teicis: "Kur tad nu lai es tev dodu? Varētu rijas istabiņā, bet tur dzīvo velni!"

"Ahā, laid tik mani iekšā, gan mans lācis izdzīs visus velnus!" Jā, tā nu šis iešot arī gulēt tai istabiņā. Tur šis sakūris krāsnī uguni. Tā šis sēdējis ar savu lāci pie uguns un snaudis. Te pēc viena brīdiņa ienācis viens vīrs un turējis uz uguni cilvēka roku.

Lācis teicis: "Ņamm!"

"Kuš, klusi! Ka izceps, tad dabūsi!" vīrs atteicis.

Lācis atkal teicis: "Ņamm!"

Vīrs atkal uzsauc: "Šķic, klusi, ka izceps dabūsi!"

Lācis teicis trešo reiz: "Ņamm." Nu vīrs pasviež roku ugunī un mucis pa durim laukā, bet lācis aizķēris un norāvis šim bikses. Šis nu palicis bez biksēm un ātri ielēcis dīķī.

Meitas no rīta iznesušas pie dīķa drānas velēt. Tas vīrs pabāzis galvu no dīķa un teicis: "Meitenes mīļās, iznesiet man bikses!"

"Nesies pats savas bikses," meitas šim atcirtušas pret.

"Meitenes, iznesiest manas bikses!"

"Nesies pats savas bikses! Kur tad ir tās tavas bikses?"

"Manas bikses rijā."

Meitas šim teic: "Mēs rijā nevaram iet, mūs rijā ir dižs runcis."

Bet šis vēl prasa: "Meitiņas, iznesiet manas bikses!"

Meitas arī nu iegājušas rijā un iznesušas šim tās bikses. Bikses bijušas pašūtas no cilvēku nagu, ko svētis rītis cilvēki, baznīcā braucot, nogriezuši. Šis nu paņēmis savas bikses un nozudis atkal ūdenī.

Tas vairs bijis velns. Bet no šīs reizes viņš rijas istabiņā vairs nenācis un nebaidījis ļaudis.