15. A. 1161. A. M. L a s e n o L. Z a n d e s, S m i l t e n ē.

Viena saimnieka rijā nevarējis neviens gulēt, jo velns mocījis. Lāču dīdītājs ar savu lāci tomēr apjēmies šinī rijā pārgulēt. Nakti velns klāt, bet dīdītājs laidis tam tūdaļ lāci virsū. Lācis velnu tā sagrābis un saplucinājis, ka tas rijā nav vairs rādījies. Pēc kāda laba laika tikai pienācis pie loga un jautājis saimniekam, vai viņam esot vēl tie paši puiši. kas toreiz. Saimnieks atbildējis, ka tie paši vien vēl esot. Tad velns lūdzies, lai padodot viņa cimdus, kas toreiz aizmirsušies uz rijas krāsns. Saimnieks arī padevis. No tā laika velns vairs nerādījies.