17. A. 1161. A. J. N ī d e r s A l ū k s n ē. J. A. J a n s o n a k r.

Alūksnes muižas rijās vienmēr pa naktim ņaudējuši kaķi, velni kūluši ar spriguļiem, mērījuši, situši pie pūra malas, ar vārdu sakot, trokšņojuši uz nebēdu. Ap pusnakti vienmēr kāds velns ienācis rijā pie rijnieka putras katla ēst. Reiz kādu nakti rijā pārgulējis kāds lāču dīdītājs ar savu lāci. Pusnaktī atkal "kūlēji" gājuši, ka klaudzējis vien. Pēc kāda laika velns nācis atkal pie katla putras ēst, bet te lāču dīdītājs velnam uzlaidis lāci. Lācis velnu tā žurnījis, ka ribas vien, nabadziņam, brikšķējušas. Un no tā laika velni vairs pa naktim nekūluši muižas rijās.