22. A. 1161. A. 1152. 1130. S k o l n. A. I g n ā t s N ī c ā. K. L i e l o z o l a k r ā j u m ā.

Lāču dīdītāji ienākuši pie viena saimnieka un lūguši naktsmājas. Saimnieks devis arī, bet lai guļot rijā. Dīdītāji ir ar mieru, bet lai dodot viņiem cauru maisu. Lāču dīdītāji noiet rijā un ielien maisā, katrs no gala, bet galva ārā, un nostāda katrs lāci sev pie galvas.

Vienu brīdi viņi dzird: krip! krip! mik-mik! bē-ē-ē! Viens ienāk iekšā, bruņās un saka: "Esmu visādus cilvēkus redzējis, bet tādu ar divām galvām neesmu redzējis!"

Nu saskrien pulka velnu, un visi brīnās. Viens velns saka ka vajagot atsaukt tēvu. Labi. Atsauc tēvu. Arī tas nav tādu redzējis. Vajagot atsaukt tēva-tēvu. Atsauc tēva-tēvu. Tas; arī nav tādu redzējis. Vajagot atsaukt tēva-tēva-tēvu. Labi. Atsauc arī to. Vecajam velnam nav kāju, viņš sēd uz zelta krēsla. Šis vecais arī nekad nav tādu cilvēku redzējis.

Kamēr velni brīnās, lāču dīdītājs uzsauc: urā! Viens lācis tūliņ pie durvim un tās aiztaisa un otrs lācis ņem kaut velnus. Velni bēgdami izlauž durvis un aizbēg. Pa to laiku lāči ņem kaut velnu tēva-tēva-tēvu, Nav ilgi, velni atpakaļ un lūdz lāču dīdītājus, lai atdodot tēva-tēva-tēvu, Lāču dīdītāji prasa vienu maisu naudas. Labi, Velni aiziet pēc naudas.

Pa to laiku lāču dīdītāji izrok grīdā bedri un paņem cauro maisu, lai tanī beŗot naudu. Velni klāt ar naudu un beŗ maisā iekšā. Velni ber vienā bēršanā, bet nevar un nevar piebērt pilnu. Viņi izbeŗ visu savu naudu un vēl nav pilns maiss. Velni lūdz atkal, lai atdodot tēva-tēva-tēvu, ka viņiem vairāk naudas nav. Kad nav, atdod ar tēva-tēva-tēvu, lai ņemot. Velni paņēmuši savu tēva-tēva-tēvu un teikuši, ka viņi esot daudz labiem cilvēkiem to naudu atņēmuši, ko tagad atkal viņiem atņemot. Velni noiet sūrodamies, bet lāču dīdītāji izgrābj naudu no bedres un aiziet.