24. A. 1161. A. O. K a n a v i ņ š G u l b e n ē. LP, V, 133, 9. piez.

[Vienā mājā atnācis lāčinieks un palicis tur par nakti]. Lāčinieks ievedis lāci rijā, [bet pats palicis istabā gulēt. Rijā sanākuši velni un sākuši lāci kaitināt.] Lācis, velnus šķaidīdams, atņēmis vienam velnam platmali. [Velns nu solījis lāčiniekam daudz naudas, lai atdodot viņam cepuri.] Lāčinieks izgriezis platmalei dibinu, un velns, bērdams naudu caurajā cepurē, piebēris pilnu rijas bedri ar naudu.

No tā laika velni rijā vairs nerādījušies. Tikai gar sētmalām ložņādami, dažreiz ieprasījušies mājas ļaudim: "Vai saimniekam rijā vēl tas pats sirdīgais kalps?"

"lr, ir!" !audis atteikuši.

P i e z ī m e. A. Bungšis Ķevelē uzrakstījis šādu variantu.

[Vienā mājā paliek lāču dīdītājs par nakti, noliek lāci rijā un pats guļ istabā. Rijā ienācis velns un sācis lāci kaitināt. Kad nu lācis sācis velnu plēst, tad tas tik ar mokām dabūjis izmukt.]

Otrā dienā velns prasījis ganu zēnam: "Vai melnā kaķe vēl rijā?" Gans atbildējis: "Melnai kaķei vēl seši kaķēni gadījušies."

Velns sabijies un teicis: "Es viņai vienai nevarēju nekā padarīt, ko tad vēl tagad ar visiem?"

Velns nu aizgājis un nav vairs tai mājā rādījies. L. P.