2. A. 1163. A t b a l s s k a l e n d ā r s 1895. P. J a n s o n s D z i r c i e m ā.

Vecos laikos cilvēki vēl nemācējuši dzelzi sašveisāt. Reiz gan kāds kalējs noskatījies, ka velns šveisājis, un mēģinājis tam pakaļdarīt, bet neizdevies: nelīp un nelīp!

Te otru dienu - kur gadījies, kur ne - ienāk velns smēdē un prasa kalējam: "Vai tu proti arī šveisāt?"

Kalējs gudrinieks, atbild: "Protu gan."

Vai tu smiltis arī uzkaisi?" velns atkal jautā, gribēdams redzēt, vai kalējs patiešām prot šo skolu.

Vīrs atbild, ka ne, un velns aiziet apmierināts. Bet līdz ko velns pa durvim laukā, kalējs ņemas tūlīt šveisāt, nepiemirst arī uzkaisīt smiltis, un re: dzelzs smuki viena ar otru savienojas, sakūst kopā! No tā laika šī māksla izplatījusies pa visu Dieva zemīti.