6. A. 1164. M. G a r k o l n e n o T. V y l c ā n e s J ā s m u i ž a s p a g. L a t v j u k u l t ū r a s k r.

Vīnu reizi buoba guoja uz kristobom. Pīguoja jei pi upes un nivar tikt puori. Tad buoba soka: "Kaut valns puornastu par upi ".

Valns tyuleņ kluot un soka: "Sēstīs viersā, es puornesšu!" Buoba sāduos valnam mugurā un valns puornesja jū par upi. Ūtrā upes krostā valns soka: "Kuop zemē!"

Bet buoba nakuop, beidamuos, ka valns nasaplēš.

"Kuop zemē, cytaidi es tevi pa pusgalsu nesšu!" klīdzja valns.

Buoba nakuop, un valns suoka nest buobu pa pus gaisu. Caur tū vītu, pa kuru valns nesja buobu, guoja cylvāks. Buoba apsaķēŗa cylvākam ap koklu un valns vīns pats aizskrēja. Tai buoba tyka vaļā nu valna un aizguoja uz kristobom. Kad cylvāks ar buobu izašķeira, valns pīskrēja pi cylvāka un soka: "Ar kū lai es tev samoksuoju, ka tu nūruovi nu manis tū buobu? Naudas man nav! Tuodēļ es suokšu mūcīt boguotūs kungus, tu izzataisi par zuolētuoju un tai paliksi boguots, jo, kad tu atīsi pi slymuo, es puorstuošu jū komuot!"

Tai cylvāks zuolēja valna komuotūs ļaudis, un cylvāks, jūs zuolēdams, palyka boguots un sadūmuoja taisīt baznīcu. Valns atskrēja pi cylvāka un prosa: "Kū tu te taisi?"

" Baznīcu!" atbildēja cylvāks.

"Nu tagad tu redzēsi!" pīdraudēja valns un aizskrēja. Na par garu laiku valns suoka komuot boguota kunga meitu. Cylvāku otkon pasaucja par zuolētuoju, bet jis izzuolēt navar - valns vys komoj. Cylvāks sagudruoja un pasau&127;ja tū buobu, kura juoja valnu. - Buoba atguoja un valns beidamīs, ka buoba nateik vēļ jam mugurā aizbāga un meita tyuleņ palyka vasala.

Cylvāks aizguoja uz sātu un aizdadzynuoja sovu muoju, bet tad izrunuoja, ka gudrības gruomotas sadagušas un zuolēt vairs navars. Tad cylvāks iztaisīja baznīcu un dzeivuoja laimīgi.