11. A. 1164. J. C e r i k s n o 93 g. v e c ā J. Z e p a. B a r k a v a s p a g. S t ū r m e ž ā.
Nūmirs vīns jauns dielīts, i īt elnē. Bejs jau apsapreciejs. Valns lomoj, vuortūs stuovādams, ka lauluots cylvāks, zvārynuots, a elni nūpelneis. Šys tuodēļ ejms elnē, ka špetna sīva.
I ūtrys nūmierst taids pats, i īt elnē. Valns lomoj, A šys soks, ka dēļ tuo īt elnē, ka špetna sīva. "Taidi sanuokuši septiņi goboli, vysi dēļ tuo, ka špetna sīva.
Valns apsasmej Dīvam: "Voi, kaidi tovi lauluotī."
Valns grib īt pasavērt iz vierszemis, kai tī lauluotī dzeivoj, ka elni nūpelnej. Dīvs jam pavēl īt iz vierszemis treis godi. Valns īteik cylvāka mīsās i īt. Pajem zalta nostu leidz; par treis godi mož bods daīs.
Atnuok valns viers zemis, īzanasās vīnā muižā pi lylakunga. Prosa, lai šam vītu izguodoj. Lylskungs soka: "Vysa salme asūt loba, tyk sulains ass pasmoguoks." "Nu, lai jamūt šū."
Lylskungs vacū sulaini atmat, i šū pajam. A maita kitrys nav pasaceits, jau padareits.. Nūdzeivoj kaidu godu. Abat niu padzen iz muižu jaunūs zemnīkus, ar renti. A valns par sulaini. Vysi samoksoj, a vīnam nav naudys. Lylskungs soka: "Kas to ar tevi byus? Šys tevi izsvīss laukā."
Valns soks, lai šam tū vītu atdūdūt, redzieškūt, kas šys byuškys par saiminīku. Lylskungs atjam kontraktu i atdūd vītu valnam. Juoīt iz vītu - dūmoj : "Vīns pats ir - juosaprecej."
Kungam branga dīnastmeita, tū i apprecej, i aizzanasās ar naudys nostu iz jaunū vītu. Aizness naudys nostu, saber koktā i suok struoduot. Sīva lai dzeivoj sātā. Redz: teirumi švaki. Plieš kūkus ar saknem i taisa teirumus. Sīvys draudzinis daboj zynuot, ka šei saimeneica, i atīt pasavārtu. Šei pamīloj, pagruob naudu nu kokta i īdūd. Dabujušys zynuot citys nuok pa treis, pa četrys kotru dīnu, i vysom dūdūt pa sauļai naudys. Da rudiņe izgruoboj tū koktu smeltē. A šys pa lauku iztaisa zemi, apsiejs, a švaka vosora, naizaug nikuo.
Daīt rudins - maizis nav, suoļe nav i naudys nav. Danuok rentis laiks, juoīt iz muižu bez kapeikys. Citi moksoj renti, lylskungs pross: "Par kū tu namoksoj?"
Naudys naasūt. Vacū rentnīku byuškys izsvīds, a nu tevi nikuo. Lai stuorosts atnass žogorus. Svīž pi zemis i nūper. Atpārts aizīt iz sātu, sīva prīkšā ar skruču: ka šei bejsi pi
lylakunga, bejs vysa dīzgon, tagad nikuo. A lylskungs nūteics, ja leidz cyta mieneša nabyus! naudys, ūtrutik byus pierīņe. Dagaida ūtra mieneša, juoīt otkon iz muižu bez kapeikys.
Lylskungs otkon šū pi zemis, atper ūtrreiz. I pīsoka: "Juo leidz nuokama mieneša naudys nabyus, ūtrutik pierīņe."
Daīt trešs mieness, sīva skotās: vaire nasataisa, kai iz muižu, bat kai iz biegšonu. Sīva pajam skruču in niu rik dūd. Daskriejse pi meža, izruovuse eglis sakuorni, svīž par pakausi i soka: "Skrīn kod elnē i tur as teva dabyušu!"
Valns skrīn pa mežu. Izskriejs iz vīna ļesnīka i soks jam, lai šam dūdūt vītu; kaida maize byuškūte, tai puortikšķūt. I pajam jū ļesnīks.
Muižā nūdzeivuojis godu, pi sīvys godu, a trešs vēļ juodzeivoj.
Ļesnīks aizīt iz mežu - šys ar teirumā, Atnuok ļesnīks i oba aizpeipej. Pross jesnīkam: "Voi tu ass redziejs valnu?" Šys pots ass. I puorstuosta, kai šam guojs.
Ļesnīks juo vaire naturiešķūt, i soka: "It prūjom!"
A valns soks, ka šys skrīškys iz pasaula jaužu komuot, lai ejms pakaļ par dokturi. Treis vīn lai dokturejs, a catūrtuo ne. Juo catūrtū dokturiešķūt, šys pats tevi komuošķūt. Izmuocējs dokturēt: pajimt dzierviņis ūgys tošā, apīt ap slimnīka gultu i saceit: "Ļucipeŗ, ej nūst, ej iz elni!" i īmest pa ūgai. Ka trešū reizi tai klīgškūt, šys i izskrīškūt, i slimnīks paliks vasals."
Kai skriejs, tai mežakunga sīvai i īguls, i kamoj zemē. Pībraukuši dokturi - nikuo. A ļesnīks īguojis soks, ka šys gon izdokturieškūt. I izdokturej. A mežakungs naīdevs ni pīcu kapeiku - paša ļesnīks.
Aizskriejs pi kupča sīvys. Mežakungs soks, ka šuo ļesnīks izdokturieškūt. Ļesnīku aizraun, jys i izdokturej. Kupčs īdevs lobu zyrgu, i rotu viersūs naudu ībiers.
Īskriejs gēņeraļa sīvā. Dabuj zynuot par jesnīku, i izdokturej. Generāls īdūd zyrgu i naudu. A catūrtuo nav breiv doktureit. Valns gulst keizerīnē. Aizraun šū iz keizeri, a šys līdzās. Līk cītumā. Izlaiž, lai dokturejs. Līk treis reizis cītumā i pīsoka, ka šaus zemē.
Guļ cītumā; i dūmoj : raudzeis dokturēt tū ķeizerīni. Ka šys trešū reizi sauks, lai syts pi durovom. Šys teiks, ka kaida buoba. Lucipera meklej. Bīdiešķūt ar sīvu. Suok dokturēt. Sulains syts pi durovu, a šys pross, kas tur asūt.
Vīna buoba Lucipera meklējūt.
A valns soks, nateikt, ka šys te ass. Kai laids - tai pa lūgu i laukā. A keizars par izdokturiejumu atdevs ļesnīkam Reigys guberņi.