3. A. 1174. V. Z a c h a r s k a n o J. K o z a k o v s k a. L a t v j u k u l t. k r.

Dzeivuoja vīnā muižā smuka muižinīka meita. Natuoļi nu muižas dzeivuoja vīnā cīmā zemnīka dāls, kurs beja ari smuks puiss. Puiss cīši īmīļuoja muižinīka meitu un gribēja kai nabejs ar jū precētīs, bet nikai jis navarēja pi juo pīīt. Vīnu reizi īt puiss, dūmoj par tū muižinīka meitu un runoj pats sevī: "Jo man valns paleidzātu, es jam, kū jis gribātu, tū dūtu."

Napuorguoja pus stundes - verās : valns nas jam maisu zalta. Puiss palyka prīcīgs un valns atdevja puišam maisu ar zaltu un pasacīja, ka jis vēl jam īdūs. Puiss nūpierka sev lobas drēbes un suoka staiguot uz muižinīka meitu. Meita suoka mīļuot puisi. Atīt valns uz puisi, puorsataisījis par cylvāku, staigoj ar puisi kai draugi. Valns vēl puišam īdevja divi maisi zalta. Puiss suoka runuot ar muižinīka meitu par kuozom, kura ar itū beja mīrā un sataisēja kuozas. Atīt tū pat dīn valns uz puisi un runoj jam tal: "Es tev paleidzēju un īdevu treis maisi zalta, bet tu par itū man dūsi pyrmū nakti puorgulēt ar tovu sīvu."

Puiss dūmuoja, dūmuoja un runoj valnam tai: "Jo tu gribi pyrmū nakti puorgulēt ar munu sīvu, tad izdori man treis lītas bet jo naizdarīsi, es tev naatdūšu tova zalta un vēļ nūlaupīšu nu tovas muguras treis syksnas!"

Valns dūmuoja, dūmuoja un soka: "Labi, es izdarīšu! Runoj, kū man darīt!"

Puiss runoj valnam: "Tu izlej vysu yudeni jyuruos, tūlaik dabuosi puorgulēt pyrmū nakti ar munu sīvu!"

Valns nūskrēja un suoka līt nu jvurom yudeni. Cik jis tī ni struoduoja, bet yudeņs jyuruos tai pat stuov uz vītas. Atskrīn valns uz puisi un runoj : "Es navaru izlīt nu jvurom yudeņa."

Puiss jam atbildēja: "Navari? Jau vīna maisa ar zaltu nav, bet vajag vēl nu tovas muguras nūlaupīt vīnu syksnu!"

Valns suoka prasīt nūgaidīt ar syksnas laupīšonu, bet dūt jam cytu dorbu. Puiss pajēmja pīci maisi mogonu, nūsvēra ituos mogonas, samaisēja ar smiltim, izbēra pa ceļu un runoj valnam: "Jo tu salasīsi vysas mogonas, tūlaik dabuosi puorgulēt nakti ar munu sīvu!"

"Labi," pasacēja valns un suoka lasīt pa smiltim tos mogonas, bet nikai navar salasīt. Apnyka valnam lasīt, metja jis molā, atīt uz puisi un runoj: "Es navaru salasīt! Dūd mun cytu dorbu!"

Puiss soka: "Jau ūtra maisa ar zaltu nava, bet tev vajag nu muguras divi syksnas nūplēst!"

Valns suoka prasīt pagaldīt ar syksnom un dūt jam trešū dorbu. Puiss nūsyuta valnu uz jyurom veit nu smiltim viervi, ka varātu puorvilkt par jyurom. Nūīt valns uz jyurom un suoka veit viervi, bet nikai navar. Sasaucja valns nu vysom pusem sev paleigus, bet nikai navar saveit viervi nu smiltim. Atīt vaīns uz puisi un runoj: "Navaru!"

Puiss jam atbildēja: "Trešais maiss napīdar tev, bet vēl nu tovas muguras vajag nūplēst treis syksnas."

Valns nagribēja, bet puiss nūplēsja nu valna muguras treis syksnas. Tai valns ar nūplāstu muguru nūskrēja uz sovu elni, bet puiss dzeivoj ar sovu sīvu boguoti un vīns ūtru mīloj un daudz reizes smejas par valnānu.